hipopotama pieraksti

Sojas pupiņas un/vai liellopa gala tiek svītroti no ēdienkartes (t.i., šobrīd svītrošu abus, vēlāk izmēģināšu katru atsevišķi). Atvemšķīši un traka kliegšana. Kad viņš izaugs, es sagaidu no viņa pašu labāko šokolādi pirmajos janvāros - par šitām mokām esmu to pelnījusi. Bez piena kopš marta sākuma. Sapņoju par šokolādi un sieru. Par sieru visvairāk.

Citādi - brālītis šodien apvēlās no vēdera uz muguras.

Sestdien skriešu 4.5 jūdzes, svētdien - pusmaratonu.
Gatava ne vella neesmu, bet šonedēļ neko citu neskriešu, pirms sacensībām jāatpūšas, hahahaha. Un jāēd daudz košer cepumiņu. Šķiet, ka Maniševicu ģimenes ienākumi šajos mēnešos ir auguši dubultīgi.

Labajai kājai ir sākusi sāpēt Ahileja cīpsla (tā šķiet), pēc visas tās skriešanas būs kaut kā jāsaved kārtībā. Jāatsāk arī iet uz jogu - trešdienās, kamēr E dārziņā, Miķeli varu nodot sporta zāles bērnkopju rokās. Tikai jāsaņemas.
Ar citām mammām organizējamies arī Mommy and Me jogai. Lai gan tās parasti ir ar nerāpotājiem, man labāk patiktu, ja to varētu darīt kopā ar E, atstājot Miķeli P. Tas būtu tāds mūsu, meiteņu, pasākums, citādi man šķiet, ka viņai pietrūkst divatnes ar mani - reizēm viņa prasa, lai es viņu paturu kā bēbīti un parunājos par dienas notikumiem. Mans mazais, nešpetnais vikings.