hipopotama pieraksti

Ja bērniņu no rīta steidzina ar brokastu ēšanu un pēc tam uzvelk džinsas, kuru aiztaisīšanai jāievelk puncis, tad bērniņš var strauji pazaudēt brokastis un apvemt skaistās kurpītes. Lieki teikt, visus plānus atcēlu, lai gan mazais šņurksis jūtas labi.

No citām ziņām - liekas, ka vai nu dzelzs, vai arī labāka ēšana iedarbojas, šodien pietika spēka iziet pastaigā un, ja vien nakts nebūs no grūtajām un ja uz dārziņu rīt Emsīti vedīs vīrs, es pat domāju iet mazliet izskriet. Tikai mājas sakopšanai gan nespēju saņemties.

Ak, un Emsītis novērtēja, ka sedziņa, ko adu brālītim, esot mu-mu (smuka).

Noskatījos arī to. Dokumentālā filma, kur viens no runātājiem tiek pieteikts kā "world authority on raw foods and superfoods" (David Wolfe; viņš arī iekš Hungry For Change), bet cits - kā "Holistic dentist and nutritionist", mani dara aizdomīgu. Šī spieda uz vitamīniem un superfūdiem. Es piekrītu, ka lielākā daļa cilvēku ēd draņķīgi un diezgan daudz problēmu atrisinātos, ja mēs mainītu savas diētas, bet es nedomāju, ka vitamīni un superfūdi ir baigā panaceja visām kaitēm, īpaši jau vézim. Mans ieprecēts radinieks (t.i., es ieprecējos, ne viņš) ir onkologs-hematologs un strādāja kādu laiku tādā nutricionistu vēža apkarošanas kantorī; protams, viņš pieder tiem tur, medicīnas ārstiem, tātad vai nu nezināšanas vai naudas dēļ viņš diezgan skeptiski un ciniski attiecās pret "uuuuu, mega doza c-vitamīna un esi cancer-free"!

Bet nu jā, ēst esmu nolēmusi veselīgāk :)