hipopotama pieraksti

vīrs no rītiem gatavo ļoti garšīgu tēju, reizēm man pat izdodas palikt gultā un viņu izdzert

toties pēdējā laikā daudz dzīvnieku: 5 jancīgas klaburčūskas un pāris briežu kvīkendā, burunduks, kas kviec aiz muguras, vāvere, kas slinki slāj pār pagalmu, un mazmazītiņš krupelis, kurš lecot mēģina iekost degunā.

Bet tās klaburčūskas tiešām bija dīvainas. Pirmo "sastapām" krūmos, dzirdējām krūmos tipisko frrr frrr frrrr, katrs metāmies uz savu pusi, roka ķer pie sirds, aijaijai. Nu bet tas jau normāli, tā tak būtu jābūt, vai ne? Aber jau uz nakts pusi, tumsā, trīs jancīgās uz taciņas - guļ saritinājušās un dari, ko gribi. Dipini ar kājām, viņa neceļ ne ausu. Pamet ar smiltīm viņai, viņa pat nenoskurinās. Apkārt iet arī bail - a ja nu tur vēl kāda? Beigās iemet ar akmentiņiem, viņa frrr frrr frrrrr, palec uz Tavu pusi un beidzot notinās. Tāda neriktīga. Un šitādas bija vēlunvēl! Nākamreiz ņemsim nūju līdz un mēģināsim kādu nomedīt. Esot viņas ēdamas.

Vispirms, braucot gar upīti, gandrīz iebraucu grāvī, jo uzmanību novērsa meža zosu kārpīšanās turpat uz takas, bet pēc tam (atkal gandrīz iestūrēju neceļos) acis priecēja melna čūskele ar oranžām svītrām. Skaista.

Un atradu piemājas veikalā siļķi. Marinētu. Vēl nenoriskēju.

UPD. Bāc, ku' laba!