hipopotama pieraksti

nu zini kāpēc? Man ir sanācis pāris reižu pabūt situācijās, kur tieši iekrītot zem ūdens tā panika vispār izslēdz veselo saprātu. Piemērs, kajakā apmaucos, vajag noliekties uz priekšu, noraut to "brunci" aiz cilpas un izlīst no laivas. viss. Man kā galva zem ūdens, tā viss - smadzenes nešancē, es automātā liecos atpakaļ, lai tiktu līdz gaisam, kāda liekšanās uz priekšu, kāds bruncis, kāds kas. Protams, līdz gaisam es tā tikt nevaru un pilnai laimei man vēl kāja iesprūst kkur laivas dziļumā, kur šitā atliecoties es viņu esmu iedabūjusi.. Neatceros laikam jau beigās izplēsos pati, bet nervu šūnas tur aizgāja kādi vairāki tūkstoši toč.
Citā reizē arī laivojot upē apkritu un aizķērās ķivere aiz kaut kāda koka zem ūdens. tik daudz kā atsprādzēt ķiveri un līst laukā virs ūdens, es nespēju izdomāt. smadzenes atslēdzās. Es tur plēsos, kamēr izplēsos, bet nu smadzņu darbību tomēr ir forši saglabāt arī kādās ārkārtas situācijās, ja nu tomēr sanāk kur negaidīti trāpīt zem ūdens savā dzīvē.. :)
Es zinu, ka laivās vispār nevajag līst, utt., bet nu tāpat..