hipopotama pieraksti

Komentāri

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Kaut kādā ļoti, ļoti jocīgā veidā man ir uzradušās divas kursabiedrenes, kas tagad (pēdējais brīdis, ja) mani bombardē ar jautājumiem par access un datubāzēm, bet man gribas plēst matus, kliegt, ka es nekā nezinu, un malkot vīnu. Mati jau tā īsi, tos neaiztieku, bet vīns ir tikai kaut kāds šausmīgi negaršīgs Sauvignon Blanc (bet kādam jau viņš jāizdzer). Bet sapņoju par garšīgu, biezu sarkanvīnu.

Šodien biju izcila māte: aizrāvos ar ilustratoru, knibinājos, knibinājos, līdz apskatījos pulkstenī, kurš nepielūdzami rādīja vienpadsmit sasodītas minūtes pāri divpadsmitiem. Parasti Miķeli savācu 11:45. Pa galvu, pa kaklu traucos puisītim pakaļ; sodu dabūju dubultā: Miķ negulēja diendusu ne lūdzams, savukārt Em apvainojās, ka ierados viņai pakaļ "par ātru" - 20 minūtes pirms dārziņa uzkodām. Atteicos gaidīt, rezultātā stiepu kliedzošo butterfly-rainbow, es esmu BUTTERFLY RAINBOW (bet skanēja vairāk kā ievainots dinozaurs) meitu uz mašīnu, kamēr Ms.Rachel ganīja Miķi uz mašīnas pusi. Devāmies pastaigā meklēt dzīvniekus, pāri ceļam pārskrēja zaķis ar baltu pakaļu un tas abus labi nomierināja. Miķeli arī. Un gultā bija 18:30, kuru gan uztrauc, cikos prusaki modīsies rīt. Tas būs rīt, es par to domāšu rīt. Skārleta

Dažbrīd man gribas viņām atbildēt: Oooh, I didn't know your google was broken. That must be hard!
No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.
Powered by Sviesta Ciba