hipopotama pieraksti

Ar zīdīšanas beigšanu, man šķiet, vienmēr ir tā, ka viena puse ir iniciators un otra seko. M gadījumā es sapratu, ka viss, man pietiek, palika sāpīgi un beidzām to procesu pat pārsteidzoši mierīgi (bet aizsākām gulēšanu blakus un matu bužināšanu, kas vēl aizvien ir nosacīta problēma).
MM sāka atteikties pirmā jau kādu 10-11 mēn vecumā, es sākumā nesapratu un tad uz brīdi bija vilšanās, bet tagad jau pierasts. Man gan bonuss, ka viņa panes soju, tāpēc aizstāju ar maisījuma pudelīti (no kuras gan atkal būs jāatradinās kautkad, jo šobrīd izskatās kā rituāls pirms gulēšanas).

Kādi jums ir rati? Atceros ka kautkad pirms Miķ dzimšanas laikam pie kāda mana prātojumu ieraksta rakstīji ka domā tos caboose vai kā.