hipopotama pieraksti

pirmais zobārsts

pirmais zobārsts

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Atruna: jā, es esmu slikta, slikta māte, kas bērnu pirmoreiz pie zobārsta aizved uz divarpus gadiem. Bet mēs viņai katru vakaru tīrām zobus. Ar zobu diegu!
Es jau pusgadu viņai mētāju apkārt ideju, ka kaut kad jāiet pie zobārsta. No sākuma viņa nekādu sajūsmu neizrādīja, bet beigās diezgan droši teica jā. Tad nu šodien pienāca tā diena. Nezinu, kura bija vairāk sabijusies - viņa vai es, bet beidzās viss super labi. Bērns gan gribēja man klēpī, bet pati vēra vaļā muti un uz higiēnistes jautājumiem, vai var tīrīt tālāk un vai viss ir ok, atbildēja ar klusiem, piekrītošiem galvas mājieniem. Un ļāva arī ar zobu diegu tīrīt! Un zobārsts apskatīja ar mazo spogulīti un āķi! Vopšem visu ļāvās un pēc tam bija sajūsmināta par savu dāvanu maisiņu (jauna zobu birste un zobu diegi), salīmēja sev uz rokām "no cavities" uzlīmes un devās uz dārziņu.

Pieaugusi jau laikam. Tik grūti sevi noturēt, nečubināties viņai apkārt un nestāstīt, ka nav jābaidās (tās ir manas bailes, manas, nevis viņas), bet mierīgi stāstīt, ko zobārsts darīs un ka E varēs apskatīt arī to, kā mammai skaita zobus. Kad viss, ko gribās, ir sažņaugt un nelaist vaļā, lai vienmēr paliek tikai mana, mana, mana.
  • Manai janvārī būs trīs. Pie zobārsta vēl neesam bijušas, bet tagad daudz par to domāju, jo nesaprotu, vai ir mazs caurumiņš vai nav. Tīram no rīta un vakarā, bet nu drošs paliek nedrošs. Tu esi laba mamma!
    • Man riktīgi bail ielaist maziem zobus, esmu salasījusies un saklausījusies briesmu stāstus par caurumiem, narkozēm un kroņiem jau pavisam maziem, negribas tam iet cauri.
Powered by Sviesta Ciba