hipopotama pieraksti

Komentāri

gavēnis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Es savu gavēni uzsāku jau vakardien: nekādu saldumu (izņ. karotīti cukura pie kafijas un paštaisītos - bet pašai nav ne laika, ne vélēšanās, tā ka nekas), citādi asinis manās vēnās strauji pārvērtās par sīrupu.

Par bērniem (jo neko citu jau es nemāku runāt) - ir pienācis laiks, kad mammīte Emīlijai vairs nav vismīļotākais vecāks. Nu jau reizēm priekšroka tiek dota tētim. Vakar mazliet palēju asariņu par šo, bet jāmācās jau to bērnu palaist mazliet neatkarībā. Savukārt Miķ ir iemācījies pirmo nakts cēlienu nogulēt kādas četras stundas - tiesa gan, tas sākas ap kādiem 21, bet mēs reāli gulēt aizejam ap pusnakti, tā ka tas neko nedod - ap vieniem naktī viņš sāk taisīt ik stundas izēšanās un stenēšanas dzīres. Man jau miega nevajag. Bet viņś tik daudz smaida savu trakā marta zaķa smaidu, ka nevar jau dusmoties. Un tad viņš sarauc savu viedā onkulīša pieri un sit ar dūrītém man pa krūtīm. Tāds mans puikiņš.

Emīlija latviski ļoti neskaidri saka vārdus. Varbüt més ar P tā runājam? Jo angliski viņa runā daudz skaidrāk. Vakardienas lielais teikums - mommy, come sit down! Gan jau būs labi, solu sev vēl gadu par to neuztraukties. Visādi citādi viņa ir tik attīstīta, nevar jau visu. Un galu galā - ar skaidru izrunu vai ne, viņa ļoti labi prot nokomunicēt, ko viņa ne/vēlas.
No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.
Powered by Sviesta Ciba