![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Laiska, laiska svētdiena ar pankūku brokastīm, niķīgu bērnu un eglītes iegādi. Pirmo gadu mūsu mājās ir īsta, liela egle. E aiz viņas aizlien un tad sauc vai nu mammu, vai tēti un traki smejas.
Atis saka, ka viena vīna glāze manus trombocītus neietekmēšot un vispār - neesot, ko uztraukties. Jo tuvāk nāk, jo vairāk arī man tā šķiet; pamazām pieņemu domu, ka epidurālā anestēzija man var nebūt opcija. Es jau arī negribētu, ka jāņem. Nākampiektdien vēl aprunāsimies ar dūlu, jācer, ka tas vēl nomierinās.
Atis saka, ka viena vīna glāze manus trombocītus neietekmēšot un vispār - neesot, ko uztraukties. Jo tuvāk nāk, jo vairāk arī man tā šķiet; pamazām pieņemu domu, ka epidurālā anestēzija man var nebūt opcija. Es jau arī negribētu, ka jāņem. Nākampiektdien vēl aprunāsimies ar dūlu, jācer, ka tas vēl nomierinās.
Un vispār tā kā nav diži laika te bieži ierakstīties, tad jau tagad abi ar Matīsu jums novēlam laimīgu, nesāpīgu, harmonisku satikšanos ar jauno ģimenes locekli!