![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
No rīta Emsītis iet uz dārziņu, atskrien iedot man buču, iet prom, es viņai nopakaļ nosaucu - es Tevi mīlu! Viņa apgriežas, iesaucas: "Mī-mī," un atskrien vēlreiz mani apskaut.
Dārziņā esot saķērusies rokās ar Ītanu un gājuši pie visām durvīm klauvēties. Ītans ir tas mazais puisītis, kas mani kaut kad sākumā par mammu nosauca. Tagad viņš saka - Emī momī.
Lieku E gulēt diendusu. Viņa stāsta, ka gribot ēst, es saku, ka man nekā nav un viņa taču ir paēdusi. Nē, viņai amma amma, rāda uz punci. Es prasu, vai cepumiņu grib. Tad kaut kas pārtrauca šo sarunu - laikam lācis - un es domāju, nu, nekas, ies gulēt. Viņa man māj ar roku un saka - baibai. Es prasu - mammai jāiet prom? Nē, neesot. Bet atkal māj - baibai. Es jautāju - ko tas nozīmē. Viņa atkal - mamma baibai, ar rociņām vicinās kā skrienot, cep-cep, maņ-maņ (tāpat kā pēkpēk, ņamņam kaut kā ir apgriezies apkārt). Tad es sapratu - cilvēku valodā tas izklausās šādi: "Mammīt, aizskrien pēc cepuma!" Man tā uznāca smiekli, ka pat piekritu (zinu, zinu, gultā nevajag dot. Bet šī bija kāda trešā reize viņas mūžā).
Dārziņā esot saķērusies rokās ar Ītanu un gājuši pie visām durvīm klauvēties. Ītans ir tas mazais puisītis, kas mani kaut kad sākumā par mammu nosauca. Tagad viņš saka - Emī momī.
Lieku E gulēt diendusu. Viņa stāsta, ka gribot ēst, es saku, ka man nekā nav un viņa taču ir paēdusi. Nē, viņai amma amma, rāda uz punci. Es prasu, vai cepumiņu grib. Tad kaut kas pārtrauca šo sarunu - laikam lācis - un es domāju, nu, nekas, ies gulēt. Viņa man māj ar roku un saka - baibai. Es prasu - mammai jāiet prom? Nē, neesot. Bet atkal māj - baibai. Es jautāju - ko tas nozīmē. Viņa atkal - mamma baibai, ar rociņām vicinās kā skrienot, cep-cep, maņ-maņ (tāpat kā pēkpēk, ņamņam kaut kā ir apgriezies apkārt). Tad es sapratu - cilvēku valodā tas izklausās šādi: "Mammīt, aizskrien pēc cepuma!" Man tā uznāca smiekli, ka pat piekritu (zinu, zinu, gultā nevajag dot. Bet šī bija kāda trešā reize viņas mūžā).