hipopotama pieraksti

es domāju, kamēr vēl nesaslimuši cilvēki pēc tādu (zināmos aspektos, iespējams, pārspīlētu) filmu noskatīšanās paņem sev mesidžu, ka tas, ko tu ēd, ir būtiski un lielā mērā ietekmē tavu ilgtermiņa veselību, kaut uz kādu brīdi viņus sapurina izslēgt no ikdienas ēdienkartes mēslus (par cigarešu paciņu dienā pat nerunājot), tikmēr ir ok. protams, tiem cilvēkiem, kas filmās runā, šī joma ir ienākumu avots, bet tā jau ir ar gandrīz ar visu - sportu, jogu, meditācijas retrītiem utt. - jāmēģina izmantot savas spriešanas spējas par to, cik tālu ir vērts iet.
par holistiskajiem mediķiem - es sev vienu tādu gribētu:) tādu, kurš problēmas gadījumā man prasa ne tikai par to, kas sāp, bet arī par to, ko, piem., ēdu, kā dzīvoju, padziļināti paskatās, vai manam ķermenim kas netrūkst (ne tikai to, vai tas neuzrādā kādas disfunkcijas). man šķiet, ka doma, ko daži tajā filmā pauž, par to, ka medicīna kopumā ir tendēta uz simptomu novēršanu un ka vairums mediķu nepievērš nekādu uzmanību, piem., uzturvielu lomai (nutrition) kaut vai profilaksē, nav nepareiza.
par to Gersona metodi (ko Food Matters pārstāv tā enerģiskā sieviņa Šarlote Gersone) hronisku slimību ārstēšanā man nav viedokļa, bet pati uz kādu sulu retrītu (uz kādu nedēļu) tepat Eiropā labprāt aizbrauktu - ne svara, bet tās attīrīšanās un pilnīga chillax idejas dēļ.