hipopotama pieraksti

Zaķim nāk dzeroklis. Sākumā domāju, ka viņai rādās murdziņi - pamodās naktī ar nē, nē saucieniem, nomierinājās, kad paņēmu klēpī un paglaudīju galvu; tomēr nelaida prom vēl stundu. Tad uz pusdienlaiku P neizdevās viņu nolikt, pārņēmu stafeti, viņa činkst un ir vispār nelaimīga, lai gan actiņas miegainas, miegainas. Atcerējos, ka pa dienu bakstīja zobus ar salmiņu un pirkstiem. Prasu - vai kaut kas sāp? Jā, māj ar galvu. Vari parādīt, kur? Pirkstiņš ielien mutē. Iedevu homeopātiskās zobu tabletes (whatever; īstenībā nesaprotu, kāpēc šitās saucas homeopātiskās, jo īstenībā tur ir kliņgerīšu (vai kumelīšu?) tinktūra un vēl kaut kādas nomierinošās zālītes), aizmiga uzreiz. Pēc tam pēcpusdienā nesa man lampiņu un lika skatīties mutē. Skatos - kā tad, aizmugurē apakšējai smaganai balts spīd cauri un dažas asins stīdziņas. Tad jau miera nebūs, gan jau tuvākā laikā sāks cīnīties arī atlikušie.