cik bēdīgi tie (vec)vecāki
Šodien bijām barot pīles un tur uzradās viena pakistāņu vecmāmiņa, kas baroja pīles ar čipsiem un uzsāka sarunu ar mums. Pajautāja, cik Emīlija veca. Es saku - drīz būs pusotrs gads. Viņa - mums gan esot paveicies. Viņas meitai, redz, pirms nedēļas piedzimis bērniņš, bet diemžēl puika. Vīriešu galvas grozot viņu sievas, bet meitas vienmēr paliekot saistītas ar vecākiem, pat ja attālums šķirot. Es viņu mierināju un teicu, ka var jau būt meitai uzradīsies vēl kāds bērniņš un varbūt tad būs meitene. Viņa tikai nopūtās - nu ja, esot cerējusi uz identiskām dvīņu meitenēm, bet dabūjusi vienu; un to pašu - puiku.