![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Šodien bijām uz melleņu fermu mellenēs. Emīlija diez ko daudz nelasīja, bet diezgan prātīgi ņukāja iekšā gatavās ogas.
Es savukārt biju pārsteigta par pēkšņo laimes sajūtu, ko manī radīja šī ogošana rīta agrumā (nosacīti, protams, bet jau 9 būt gatavai ar bērnu ārā no mājas ir agri, ja viņa ceļas astoņos). Atcerējos bērnību un to, kā man lika lasīt dažādas ogas un cik tas bija apgrūtinoši, un cik lieliski tas likās tagad! Jau domāju par nākamo gadu, kad Emīlija varēs ne tikai sēdēt uz sava spainīša, bet tajā kaut ko arī salasīt, kamēr ergo somā čučēs otrs pigors.
Es savukārt biju pārsteigta par pēkšņo laimes sajūtu, ko manī radīja šī ogošana rīta agrumā (nosacīti, protams, bet jau 9 būt gatavai ar bērnu ārā no mājas ir agri, ja viņa ceļas astoņos). Atcerējos bērnību un to, kā man lika lasīt dažādas ogas un cik tas bija apgrūtinoši, un cik lieliski tas likās tagad! Jau domāju par nākamo gadu, kad Emīlija varēs ne tikai sēdēt uz sava spainīša, bet tajā kaut ko arī salasīt, kamēr ergo somā čučēs otrs pigors.