![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Tuvojoties Ziemassveetkiem, man ik pa briidim lielais sentiments iestaajas. Un tik zheel, ka tajaas divaas nedeeljaas, ko biju LV, nepaspeeju vairaak cilveeku satikt un ilgaak, vairaak, pamatiigaak padraudzeeties ar tiem, ko izdevaas satikt. Tagad shkjiet - nebija tachu nemaz nepaartraukti tik slikti. Bet tas laikam vienkaarshi taapeec, ka sliktaas atminjas jau izzuud; bet guleet tachu man visu laiku gribeejaas un duushu arii nepaartraukti shkjebinaaja, es tachu neko neizdomaaju?