![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Nu, tā kā kādus gadus trīs nostrādāju vēstniecības Zviedrijā Konsulārajā nodaļā, esmu diezgan daudz ar šo saskāries.
Tā birokrātija ir drausmīga un process ilgs, arī ja visi papīri ir kārtība, nepastāv aizdomas par fiktīvu laulību un ierēdņi neko ļaunu negrib. Ar to jau vien nepietiek, jo ir visādi kretīni, kas strādā PMLP. Atceros, ka PMLP atrada kaut kādu tīru formalitāti, lai atteiktu UA kādai starptautiskas aviokompānijas, kas grasījās atvērt filiāli Rīgā, menedžerei. Vienkārši tāpēc, lai cilvēku čakarētu. Un te runa pat nebija par kādu melnā saraksta valsti (neatceros, vai Maroka bija tajā iekļauta).
Tādēļ jā, birokrātija ir drausmīga, it īpaši, ja ierēdņi ir debili.
Protams, ir arī daudzi gadījumi, kad laulības ir fiktīvas. Atceros, ka es kādu UA prasītāju intervēju, kurš uz jautājumu "When did you get married?" atbildēja "Eh... ehm... sometime in... sometime in spring." (Un vēl virkni citu lietu nezināja). Vēl arī ir tie gadījumi, kad puisis runā, piemēram, arābu un zviedru valodā, bet meitene - latviešu un krievu. Un tad jau arī rodas jautājums - kā tad viņi īsti komunicē?
Tā birokrātija ir drausmīga un process ilgs, arī ja visi papīri ir kārtība, nepastāv aizdomas par fiktīvu laulību un ierēdņi neko ļaunu negrib. Ar to jau vien nepietiek, jo ir visādi kretīni, kas strādā PMLP. Atceros, ka PMLP atrada kaut kādu tīru formalitāti, lai atteiktu UA kādai starptautiskas aviokompānijas, kas grasījās atvērt filiāli Rīgā, menedžerei. Vienkārši tāpēc, lai cilvēku čakarētu. Un te runa pat nebija par kādu melnā saraksta valsti (neatceros, vai Maroka bija tajā iekļauta).
Tādēļ jā, birokrātija ir drausmīga, it īpaši, ja ierēdņi ir debili.
Protams, ir arī daudzi gadījumi, kad laulības ir fiktīvas. Atceros, ka es kādu UA prasītāju intervēju, kurš uz jautājumu "When did you get married?" atbildēja "Eh... ehm... sometime in... sometime in spring." (Un vēl virkni citu lietu nezināja). Vēl arī ir tie gadījumi, kad puisis runā, piemēram, arābu un zviedru valodā, bet meitene - latviešu un krievu. Un tad jau arī rodas jautājums - kā tad viņi īsti komunicē?