dardenne

Jaunākais

You are viewing 20 entries, 80 into the past

1. Jūnijs 2016

23:39: Cik dīvaini
Ostupa poēzijā es kaislību neatradu, bet Pelša konceptuālajā dzejā, kur tai pēc definīcijas nebija jābūt, kaislību ka vai peries. Āāā, cik dīvaini.

14. Februāris 2016

20:15: B is for Berlin
Kad tev pretim nāk visi tie smukie, forši ģērbtie cilvēki (un nezn kādēļ viņi man liekas arī gudri), drūmās domas pamazām atkāpjas.

Tags:

4. Decembris 2015

14:41: Kas tā laime?
Nu šobrīd es teiktu - pēc visādām zemestrīcēm atgriezties ierastajā ritmā.

5. Novembris 2015

22:08: no tā stresa, ka nezinu ceļu, protams, aiznesos garām iebrauktuvei un bija jameklē, kur mest riņķī, to es arī nezināju un ielīdu trešaja joslā. viņš piebrauca ļoti tuvu, nepārkārtojās, neapdzina, bet visu laiku tā kā bakstīja pakaļā - nu, pavācies malā,nu nu nu, es, protams, paklausīgi pārkārtojos, palaidu, visu laiku nervozi šķielēdama pa kreisi, vai neparādās apgriezties atļauts zīme un stress auga augumā, jo kavēju un joprojām nezināju ceļu, kā īsti tur jābrauc,un tikai mierināju sevi elpojot un stāstot sev, ka viņs noteikti ir ļoti nelaimīgs.

18. Augusts 2013

15:31: Atonement
Konstatēju, ka šonedēļ pirmo reizi mūžā esmu sasniegusi tādu brīvības, atļaušanās un nē-to-es-nedarīšu pateikšanas spēju līmeni, kurš mani pašu beidzot kaut cik apmierina.
Vai tas ir labs rādītājs, kā teiktu Lato Lapsa, padzīvojušai kundzītei, gan nezinu.


24. Aprīlis 2013

22:46: Trubadūrs uz ēzeļa
Nu ko, ko lai saka pēc vakara teātrī? Gribētos daudz ko, pateikšu, piemēram, šo: Nu kā var no tāāāādas biogrāfijas uztaisīt šitādu (nekādu) izrādi?...Un, ja no viedo padomu lādītes - ok, ok, var nebraukāt pa ārzemju festivāliem, neskatīties Eiropas teātru izrāžu ierakstus, viss jau ir mūsos, ok, bet aizstaigāt līdz Jaunajam Rīgas teātrim, lai ievērtētu kādu AH izrādi, taču var...Nevajag pat festivālu hītu, tādus "Kabalas noslēpumus" pat būtu OK, lai attaptos, kādu scēnisku, no štampiem svabadu horeogrāfiju var uzburt no teksta.
Grasbergs mīlas ainās bija patiešām aizkustinošs ("Viņam parādījusies harizma", teica man H, un es viņai piekritu), Lūriņa profesionāla, trešais aktieris bija lieks, vai viņam nevajadzēja spēlēt to, ko nu viņš tur spēlēja.
Dziesmas? Ārpus izrādes, ārpus NT-"77, ārpus laika. Un programmiņā gudri, skaisti teksti - piemēram, - viņš neredz sava kuģa bojāeju vai kaut kā tā.

19. Aprīlis 2013

19:55: Dans la Maison
Uzvilt treniņbikses, salasīt akmeņus, pārstādīt puķes, neteikt nevienam.

Mūzika: Lemongrass "Dramatic Universe"

10. Februāris 2013

15:25: Jaunie režisori ir forši, īpaši tie, kas pabāzuši purniņu ārpusē. Viņus nenomoka tas smagais, grūti neitralizējamais probļems, kas manu paaudzi - slikta izglītība plus tā kvalitāte, kas saucas "lielas ambīcijas + mazvērtības kompleksi", kas parasti tiek servētas komplektā.Viņi ir brīvi, viņi jau dzīvo Eiropā vai pasaulē, hvz, kur īsti, bet katrā ziņā tai telpā, kur mēs cenšamies iespraukties ar fondiem-šmondiem, īs- un ilgtermiņa sadarbības projektiem, kultūrkapitāliem, angļu valodas kursiem, workšopiem, tirgiem utt.
Pie viņu trūkumiem tomēr pieskaitu zināmu aprobežotību,ierobežtību, kaut kādu dziļuma atbūtni, ko, šķiet, radījis, ciešanu trūkums. Vot tās gan manai paaudzei bija pieejamas plašā klāstā.

Mūzika: Depeche Mode - Free Love

26. Novembris 2012

21:38: Katram, izrādās, savi aizspriedumi, pat man. Manējais ir šitāds - ja es dzirdu kādu "stādāmies priekšā" - "esmu 27 gadus jauns/a ....  Nē, nē, es neesmu eidžiste, gadi vairs šādu greznību neatļauj, tikpat labi jaunā vai jaunais var būt 17 vai 57 gadus veci, un tālāko nespēj ne glābt, ne sabojāt itin nekas - pat tādas jēlības kā ..."atraktīvs/a, aktīvs/a un seksīgs/a būtne...".
Jo man tik viena atbilde galvā uz jautājumu "Do you buy this?", un tā ir NO.
No! No, no, no, lai Dies' atpestī.


Mūzika: vaya con dios - nah neh nah

25. Novembris 2012

00:12: ...un sen jau es vairs neesmu traka.

Mūzika: Arizona Dreams

10. Novembris 2012

14:03: Documentary
Lai sanāktu jēdzīgs dokumentālais kīno, man tur nevajag būt klāt, režisors tur ir lieks. Un operators ar savu kameru tikpat.

28. Oktobris 2012

13:30: Priekšnojautas
Vakar viens gaišzilais auskars bija paslēpies, ieracies rotaslietu murskulī, negribēja iet ārā no mājas. Es, kā allaž sīkumaina un pedantiska norūpējusies vācu mājsaimniece meklēju, atradu, izkašņāju, ieliku ausī.
Nu jā, todien viņš pazuda.

Mūzika: Clogs

29. Augusts 2012

18:53: Brīvības iela, augusts, Rīga.
Ir sācies tas brīnišķais periods sievietes dzīvē, kad uz ielas gribas noglāstīt galviņu svešam bērnam.
/tas gan arī viss, pagaidām, paldiesdievam/

24. Marts 2012

10:35: Skumjajiem
Aprakstot savas meitas jauno draugu,viņš tā priecājās, ka "vismaz viņš nav mākslinieks".
- Kas tad viņš ir?, es jautāju.
Esot dizaineris!
Nu, tas jau tāds pats mākslinieks vien ir, es nebiju saaudzīga. Es vispār reti esmu saaudzīga pret cilvēkiem, kas man patīk.
Jā, viņš bija spiests piekrist, un piebilda :"But at least he is not a sad person".
Tātad nav īsts mākslinieks.

18. Marts 2012

11:39: Viņa, kas netic sapņiem
šonakt sapnī atvēra durvis ( ar ķēdi), aiz tām stāvēja Anna Heinrihsone kopā ar kādu vīrieti un jautāja: "Vai tu atkal gribi par kapeikām strādāt?!"

12. Marts 2012

15:44: Starp šovu un nāvi.

18. Februāris 2012

11:17: Pirmsreferenduma domapmaiņa Tviterī:
A: Māra Zālīte teica, ka rīt būs lielā tautas skaitīšana!
B: Pag, Alvis Hermanis atkal teica, ka skaitīs nodevējus!
C: Nu kaut kur jau pieskaitīs po ļubomu.

17. Februāris 2012

14:03: Balsis
Kā man gribētos dzirdēt viņu balsis - to, kurus skatu vecās fotgrāfijās. Piemēram, pulkveža Brieža. Fotogrāfijā viņa seja izskatās tik maiga, acis gaišas, skatiens caurspīdīgs, bet vienā bildē, kur viņš redzams mācībās, vadot kareivjus iedomātā uzbrukumā, viņš atgādina baletdejotāju, kas sastindzis kādā pas de deux. Es nevaru iedomāties, kāda bija viņa balss. Vai Raiņa. Neviens neesot dzirdējis Raiņa balsi, dīvaini, ka nav neviena ieraksta. Runā gan, ka kaut kur Zviedrijas radiofonā varētu būt, kaut kādā saistībā ar Nobeli, tā man škiet.Bet nevienam nav iekšās braukt un meklēt.

8. Oktobris 2011

23:17: Viņai vajadzēja rakstīt tāmes, bet viņa dzēra vīnu. Tāda, lūk, viņa.

27. Augusts 2011

14:16: Mums labpatīk domāt, ka padomju laiks saduļķojis latviešu skaidro mentalitāti, sabradājis augsti paceltās ētikas latiņas un piesmējis tikumīgās morāles normas. Ja palasa Sodumu, bilde mālējas drusku citāda - jau uzreiz pēc kara, ierodoties Zviedrijā, mūsu tautas daļai, ko šodien nostaļģiski dēvējam par inteliģentāko, gudrāko un citādi labāko ( jo te jau palika tikai sarkanie, nabagie un neapķērīgie), krāšņi iet vaļā visas šodien labi atpazīstamās "zamaškas" - uzvārīties, apčakarēt, iekārtoties, shēmot, tiesāt ...izdzīvot, izsisties. Darboties, rosīties, nedomāt, kā raksta Sodums.

Powered by Sviesta Ciba