dardenne

silvija @ 16:58: JĀ, manuprāt, tai darbā, kā Rainī, ir sociāldemokrātisks, sava laikmeta gara, patoss, ja no politiskā skata punkta; bet tā - elementārs humānisms; vājā spēks nespēkā. Tikai - bez izvēles. Cojs un Kamī Svešinieks - tā jau ir augstāka pakāpe, brīvprātūgs upuris un aiziešana, atsacīšanās. bet arī jāņem vērā salīdzinot, šie abi varoņi tomēr ir pieaugušie. tā ir būtiska atšķirība.
Tīskenkopfu un Smēķu patoloģiskums ir vēl arī tajā, ka viņi Cibiņa "personā", precīzāk tēlā, uzbrūk nevis vnk neaizsargātākajam, bet bērnam. Tā jau ir pilnīga atsaldētība. Bet, vēl no citas puses, ja tu būtu redzējusi Smēķa bērnus, nu, tie ir trīs trekni, neglīti Buņģi. KĀ šleseram arī, lai piedod dievs. Kā lai viņš neaizstāv savējo, kā ierasts, uz vājākā rēķina?

šodien, lasot Elsbergu akurāt par Poruka fenomenu, manuprāt, lieliskajā dzejolī ar zīmīgo nosaukumu ART
dižajie izsaka noslēpumu
bet ne jau visu kas prātā šiem bijis
n e p i l n ī g s krāsu vai teikumu salikums
nejauši nemirstīgs izrādījies


bet interpretācija, kas nekad nav neitrāla, mēs redzam, var būt arī vienkārši nelietīga. parazītiska uz mākslas darba rēķina - tas vēl būtu mazākais, tā sakot, lietu darviniskajā kārtībā. bet arī nekas, Darvins, tā tomēr ir visupirms svarīgā Evolūcijas ideja.