Pēdējā laikā sabtransā (vasara laikam) esmu ievērojusi tādus kā brīvprātīgos gidus, kas uzkundzējušies labticīgiem ārzemniekiem, kam pagadījies viņiem pajautāt kaut ko par ceļa virzienu vai nobraucamo pieturu skaitu. Runā viņi skaļi, kamēr notvertie ārzemnieki kaut ko pie sevis klusiņām bezpalīdzīgi murmina, valoda ir diezgan raita, bet ar cietu akcentu, kā teiktu publiciste REN, ar krievisku akcentu (kas automātiski, kā zināms, nenozīmē to, ka viņi tiešām ir krievi, varbūt arī no Madonas, ja). Pagāšnedēļ viens tāds brīvprātīgais gids saviem upuriem skaļi komentēja katru aiz loga redzamo ievērības (viņaprāt) cienīgo objektu, pauzēs starp objektiem iepīdams savas pārdomas bēgļu un Eiropas kopīgās telpas nākotnes jautājumos. Vakar kāds cits visu ceļu samulsušos Rīgas viesus izklaidēja ar savām multikulturālisma paradigmas interpretācijām, īpaši izgaršojot mūsu galvaspilsētas bilingvālisma spilgtāko piemēru - stāstu par Rīgas mēra diviem kaķiem, no kuriem viens esot latvietis, otrs - krievs.
Comments
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
He, he, jauki, ka lasi. Njā, man ieraksts cibā ir kā rets un skaists izbraukums uz ārpilsētas īpašumu :)
(Reply to this) (Parent)