: Latviešu literatūras vēsture
Ko visi pēkšņi pasākuši latviešu literatūru vainot mūsu tautas psiholoģiskā portreta disbalansā, ir versijas? Vainīgākie pie nācijas mazspējas un anēmijas, izrādās, ir Skalbes Kaķītis un Poruka Cibiņš. Tas, ka Andrejam Ēķim šausmas uzdzen gan pasaka par Kaķīti, gan "pasaka" par Dullo Dauku, kas bezjēdzīgi kaut kur aizkuļas un pazūd, neizbrīna, bet nupat arī cienījamais Tālis Tīsenkopfs nav atturējies no eksperta viedokļa:" Mums pasakas, literatūra ir tāda, ka līdzjūtību un morālu atbalstu izpelnās nabaga Cibiņš, nevis saimniekdēls Buņģis".
Bet es nespēju pat ne pusiemeslu sačubināt, kāpēc Buņģi glorificēt un izteikt viņam morālu atbalstu...Vai Skalbes piesaukto aprobežoto saimniekpapu, kas neredz tālāk par savas mājas žogu un, klausoties kvēlus vārdus par brīvību, painteresējas tik vien par to, vai putra tur būs. Nē, paldies, es turpināšu padomjlaika latviešu literatūras vēstures tradīciju izteikt morālo atbalstu bālajiem zēniem un pamestiem dzīvniekiem.
Ko visi pēkšņi pasākuši latviešu literatūru vainot mūsu tautas psiholoģiskā portreta disbalansā, ir versijas? Vainīgākie pie nācijas mazspējas un anēmijas, izrādās, ir Skalbes Kaķītis un Poruka Cibiņš. Tas, ka Andrejam Ēķim šausmas uzdzen gan pasaka par Kaķīti, gan "pasaka" par Dullo Dauku, kas bezjēdzīgi kaut kur aizkuļas un pazūd, neizbrīna, bet nupat arī cienījamais Tālis Tīsenkopfs nav atturējies no eksperta viedokļa:" Mums pasakas, literatūra ir tāda, ka līdzjūtību un morālu atbalstu izpelnās nabaga Cibiņš, nevis saimniekdēls Buņģis".
Bet es nespēju pat ne pusiemeslu sačubināt, kāpēc Buņģi glorificēt un izteikt viņam morālu atbalstu...Vai Skalbes piesaukto aprobežoto saimniekpapu, kas neredz tālāk par savas mājas žogu un, klausoties kvēlus vārdus par brīvību, painteresējas tik vien par to, vai putra tur būs. Nē, paldies, es turpināšu padomjlaika latviešu literatūras vēstures tradīciju izteikt morālo atbalstu bālajiem zēniem un pamestiem dzīvniekiem.