Dzeju rakstīt pēdējā laikā padodas viegli, bet pārliecības par sevi trūkst.
negribās šeit postot. Kautrējos. Nezinu gan no kā.
Bet turpināt skriešanas plānu, man iedvesmas nav.
Vajadzēja šodien skriet, nespēju saņemties.
Nosēdēju pāris stundas draugiem.lv portālā paskatoties aizvēstures sarakstes ar cilvēkiem, kuriem jau dzēsti profili un kurus es nemaz neatceros.
Pilnīgi izniekots laiks šovakar un neapmierinātība uz sevi, kādēļ neko produktīvāku nespēju izdarīt, kā piemēram sportot.
Aj, esmu es sarežģīts prāts, viss man galvā mezglu mezglos un piņķerēt visus mezglus vaļā man nav pacietības.
Tāpēc domāju par tiešsaistes terapiju ar speciālistu. 50 eiro maksā viena tiešsaistes konsultācija.
Nav ticības man, ka man psihologs vai psihoterapeits varētu palīdzēt, bet ja nu sanāk?
Domāju pamēģināt, jo ja neatpiņķerēšu vismaz dažus mezglus savā prātā, tad nu nekādi nevarēšu saņemties sakārtot savu fizisko veselību.
Īsti man nav arī draugu, kuriem būtu pieredze šajā jautājumā, nu kā tas ir runāt ar svešinieku par savām iedomātajām problēmām
un kā tas notiek. Kā tas svešinieks var atklāt tevi kaut kādus garīgus traucējumus?
Protams, ar pašdiagnozi mēs visi mākam nodarboties, bet tas nav īsti veselīgi un pareizi.
Tāpēc, jā. Domāju pamēģināt.
Vispirms pie zobārsta aiziešu un tad no nākamās algas nākamnedēļ pieteikšos konsultācijas.
Es domāju, ka negatavošos sarunai, kas būs uz sirds, tas būs. Gan jau terapeits mani nomizos, kā sīpola miziņu un cerams nesāks pats raudāt.