Atkal galva tukša
Vakardienas domu trūkst
Atcerēties nevēlos
Izliekos, ka nesanāk

Zaļos dūmos, tukšās glāzēs
Draugi mainās, sejas, runas
Pāri tiltiem, gar pieminekļiem
Mājās gulēt un izgulēties

Histēriski nepamosties
Minūtes un stundas gūst
Atvērt acis, apmaldīties
Sākt no jauna, sākt no jauna

Telpa paliek klusa
Cits uz citu neskatās
Ziņkārība izģērbusies
Spiež vēl slinki turpināt

Zaļos dūmos, tukšās glāzēs
Draugi mainās, sejas, runas
Pāri tiltiem, gar pieminekļiem
Mājās gulēt un izgulēties

Histēriski nepamosties
Minūtes un stundas gūst
Atvērt acis, apmaldīties
Sākt no jauna, sākt no jauna.

Katra nokritusī lapa rudenī, ir kā aizritējuši gadi.
un katra lapa ir arvien tumšāka vai mazāk krāsaina.
Katrs rudens ir garāks un ziema pēcāk vēl biezāka.
Vasara ir steidzīga un īsa, tai nav laika apstāties un uzelpot
iepeldēt sirdī un tur palikt ilgāk par rudeni.
Katrs vilnis atnāk un aiziet, retu retais paliek...
Bet kad nepaliek neviens.
Sirds krasts izžūst.

noskatījos filmu par divām lezbietēm.
stāsts principā nekāds, ir vasara viņas iemīlas un bwah bwah bwah viss ļoti forši, beidzas vasara beidzas mīlestība...(it kā)
BET tas kā viss tur notika, i feel totaly mindfucked.
es nesapratu vai filmas atziņa ir ka true love eksistē, vai neeksistē.
varbūt esmu blonda bet es neiebraucu.
neiebraucu arī kādēļ tur bija brālis, kurš bija psihiski ticīgs dievam un mirusi māsa kura nemaz nebija mirusi.
arghh
krč man nepatika. gaidīju skaistu divu sieviešu mīlestību, sagaidīju pilnīgu fufeli par 2 meitenēm, kurām aiz garlaicības jārij sēnes, jāpārguļ un beigu beigās jāčakarē vienai otra.

pie velna. esmu vīlusies.

Melnās krāsas pozitīvais aspekts ir noteikta spēka izpausme, spēja paredzēt, saturīgums, apslēptas bagātības. Negatīvais aspekts – sagrāve, egoisms, nospiestība, depresija, tukšums, ierobežojums. Melnā krāsa uztver un absorbē visus izstarojumus, arī negatīvos.
Jaunieši melno krāsu ir iecienījuši tāpēc, ka tā tiek uzskatīta par pašu modernāko un elegantāko, tā izsaka protestu pret vērtībām, ko uzspiež sabiedrība. Melnā krāsa to visu apšauba. Tā ir saistīta ar augstākajiem ideāliem. Tā var ierobežot un apslēpt.
Melnā krāsa simbolizē beigas, bet tieši tas dod pamatu arī visam jaunajam. Tā ir saistīta ar noslēpumainību un tumsu. Slepeno zināšanu dēļ melnā krāsa kontrolē situāciju. Ulrihs Berss raksta, ka melnā krāsa palīdz saglabāt varu. Tā var norādīt uz to, ka cilvēks jūt nepieciešamību kontrolēt situāciju, apkārtējos cilvēkus. To bieži diktē bailes un nedrošības izjūta. Tās var būt arī bailes no nākotnes. Ja cilvēkam ir liela nepieciešamība valkāt melnu apģērbu, tas var norādīt, ka viņa dzīvē trūkst kaut kā ļoti svarīga. Melnais ir kā vajadzība piemēroties situācijai, ko nevaram pieņemt vai mainīt. Tāpēc arī daudzi cilvēki melnās drēbēs jūtas komfortablāk un drošāk. Pēc Z. Freida domām, šī krāsa simbolizē mātes klēpi, kas bija drošākā vieta pasaulē.

Mīlestībā neviens nav pieaudzis.

Nekad nerunā. Sūti puķes. Bez vēstulēm. Tikai puķes. Tās aizsedz visu. Pat kapus.

- Bet Tev nevajag mani gaidīt. Nekad. Ir briesmīgi kaut ko gaidīt.
- To Tu nesaproti. Briesmīgi ir tad, ja nav neviena, ko gaidīt.

Sievietes vajag vai nu dievināt, vai pamest. Viss pārējais ir nieki.

Man patīk, ja cilvēks nopietni pārspriež kaut ko tādu, par ko viņam nav ne mazākās sajēgas. Tas ir uzmundrinoši, tik bērnišķīgi. Speciālistu runas vienmēr ir garlaicīgas.

Darbs – drūma mānija – mūžam ar ilūziju, ka vēlāk kādreiz būs citādi. Nekad nebūs citādi. Komiski, ko cilvēks dara ar savu dzīvi.

Katrs nemitīgi tiecas mani audzināt. Un katrs zina visu labāk par mani. Un, klausoties šajās gatavajās receptēs, varētu domāt, ka laimes jau visur papilnam. Bet tā nemaz nav. Cilvēki prot lieliski izplānot visu – citiem.

Es nezinu. Bet ļoti iespējams, ka būtu mazāk karu, ja cilvēki tik ļoti negribētu pārliecināt cits citu par savas personiskās patiesības pareizību.

Mēs, cilvēki, esam dīvaini radījumi. Mēs kautrējamies savas jūtas paust cits citam, kaut esam labi draugi, – un bieži vien slēpjam tās arī no sevis.

Jūs visi rudenī "krītat" uz rudmatēm/sarkanmatēm.?
Pēdējās dienās vīrieši kā tādi runči, luncina asti un ņaud man apkārt.

Tas ir tik jautri gulèt gultà un klausìties vinjas viedokli par jebkuru reklamu.t.i. rupji izsakoties nodirshanu.:D vinjai smieklìgi sanàk un ja debìlojamies kopà 7dienàs garlaicìgajà pècpusdiena.nanana mès esam licenzètas gaidìtajas :D

Es nezinu, kas manī ir iesēdies, bet man prasās:
1) pēc iespējas vairak sevi nodarbināt ar pienākumiem
2) vēlos sajust muļķīgo romantiku, ah nu neizdodas man noslēpt savu neglābjamās romantiķes dabu.

Tā lūk vakar tapa man visromantiskākais dzejolis ever.
Šoreiz arī nopublicēšu (pirmo reizi dzīvē) :))

Vai es par atklātu esmu,
Ja zinu savu jūtu nastu?
Es dienas skaitīt sāku
Kopš pie Tevis es nācu

Vai atceries tās zvaigznes,
Kas pavedināja mūs?
Tavas acis mirdzēja spožāki
Un skūpstu Tu man dāvāji.

Toreiz laiks tik krasi mainījās
Un mūsu elpas apstājās
Mūs u pirksti savijās
Un līdz rītam vairs neatpinās

Šī kaisles ķīmija
Man mistikavien bija
Bet laikam skrienot es
Atradu šīs atbildes.