Ahh, jā, to partjī ananāsu nevar aizmirst haha :D bet jā, es jau zinu, ka daudzi jūtas līdzīgi un uz citiem es neskatos. Mana problēma ir, ka pati sev uzlieku pārāk nereālistiskas ekspektācijas, bet viss ir work in progress, you know. Strādāju pie tā pēdējā laikā ļoti! Un un aww mīļš paldies, ka atceries šos mazos momentus, jo bāc tā taču bija mana ikdiena, atbildēt uz telefona zvaniem jebkurā laikā, un tas par ko stresoju toreiz liekas, tagad tik smieklīgi, haha. Mīļš, paldies par šo jauku komentāru liki ļoti pasmaidīt un jā, atcerēties, ka viss taču ir labi un nav jābaidās!
Un ohh nevaru vien sagaidīt tricāru un visas tā atklāsmes, cheers girl! Paldies un stay amazizng! ^_^ <3