Tu tik ļoti esi manā prātā
Man šķiet, ka es esmu tā
Kurai jābūt trako mājā
Es visu laiku domāju,
idializēju, fantazēju
par un ap tevi
Es riebjos pati sev, ka
uzvedos savā prātā tā, it kā
apsēsta būtu
It kā man mīestība trūktu
Nespēju atšķirt es,
ko es jūtu.
Vai es jutu mīlestību traku?
Kādēļ jutu šo baiļu nastu?
Pajautāt,parunāt fiziski nespēju,
kad biju tev blakus
Ja es runātu,
noteikti padarītu mūs abus trakus
Lūdzu, lūdzu esi man blakus
paliec tuvumā, šajā siltumā
Nevēlējos tevi aizbiedēt kaut kur tālumā
Saki, tikai saki man
Ka juti to pašu
ES tiešām varēju tevi saukt par savu?
Vai tu būtu saucis mani par tavu?
Gribēju ticēt liktenim
Gribēju ticet, tik ļoti tam,
ka visu ko apšaubīju gana
bija tikai mana muļķes daba.