Jau trešais, nē patiesībā ceturtais cilvēks šogad man atzīstas jūtās.
Jau ceturtais cilvēks saka, ka grib ar mani ko vairāk nekā vienkārši draudzību.
A ko es? Es neko. Nevaru saprast, kas ar mani nav kārtībā...
Draudzenes jau saka, ka ar mani viss ir kārtībā.
Man atkal šī tēma pārāk uztrauc.
Kompleksi palikt vienai?
Es taču esmu vēl jauna, teorētiski.
Goda vārds, nezinu, ko domāt.
Man ir šoks, prieks un bēdas un viss vienlaicīgi.
Laikam tomēr nāksies iedzert šovakar...