Lai gan rīt agri jāceļas, bet šōvakar man tomēr neaizmigt kaut ko neuzrakstot.
Vispār jau otro dienu pēc kartas gribas rakstīt, bet tā vietā esmu sākusi adīt.
Kaut ka meklēju tos dvēseles balzāmus (vai balzamus?)
Pēdējā laikā ļoti iepriecina cilvēki, kas man ir apkārt :)
Lai gan mums katram ir sava dzīve ko dzīvot...
Es nezinu, kura ir tā mana dzīve ko es dzīvoju.
Jo es atrodu laiku, ja gribu.
Es dzīvoju pārāk daudz sarunās un savās neprātīgajās idejās.
Darīt.
Īstais vārds tomēr ir darīt.
Ļoti lēni, bet es daru, darīju un darīšu.
Visam savs laiks.
Sirds pilna man ar mīlestību pret draugiem.
Tiešām, visus tos patiesos draugos, kas man ir novērtēju un mīlu ar visu, kas man ir.
Tāpēc, arī man jāļauj.
Jāļauj, ka arī es rūpu tiem,kas man rūp.
Paldies Jums un arlabunakti :)