dāgs slota

rakstinjs, kas iedvesmoja izlasiit willa duranta 1926. gada gramatinju. ja es to dabushu, tad lasishu.
patika "es agraak domaaku, ka..., bet tagad es domaaju, ka..." tas taads citaats, ko savaa zinjaa vareetu attiecinaat uz peedeejaa laika mani. vasara. veel nezinu kapeec tieshi tad, bet tad bija tas laiks, kad saaku dariit daraamo. tas bija, kaa seejas laiks, kura razju saaku novaakt peedeejos meeneshus. un tas notiek diezgan hiperboliski intensiivi..
dieva teemas pieskaariens nobeigumaa, kas atkal patikami pietuvinaaja mani rakstam.. un veca cilveka dzivoshana pagaatnes atminjaas.
un vel no raksta vidus par ikdienas valodas filosofiju. kapeec gan taa izmirusi? man shkjiet visnoziimiigaakaa cilveeku savstarpeejos kontaktos. es taa domaaju.

esmu aizdirsies līdz naudas nulles līmenim, un kāreiz man beidzās wc papīrs.. daem!

kapēc es izvēlos winampā laiku uzlikt, lai iet uz priekšu, nevis atpakaļ? tāpēc, ka dzīve iet uz priekšu!

tādad. kas jādara, lai iznīcinātu aukstuma piekļuvi tavam ķermenim. lietojat šādus te drēbju gabalus sekojošā secībā:

apakšbikses
zeķes
apakšmaika
vilnas treniņbikses ar lencītēm apakšā
siltās vilnas zeķes
maika
bikses
šalle
piespīlēts silts džemperis

visu salieto un lieto ar pārklājuma nosacījumu. ideāli! bet prasās vēl pilnās čības, kuru man nav.

ar vienu vaardu pasakaams bezdabiibas iemiesojums, vaartiishanaas princips, neiespringstot nezjeeliigi mundraas sarunaas par teemu paaraak dzilji, sava dziljaakaa flegmaatisma izjushana necenshotie k.ko sasniegt pie leenas netrakojoshas muuzikas, nejaushu un netikai pieskaarienu plaanaas peļķes, nesatraucoties par dziives siikumiem, liidziigi kaa mīkstinājuma zīmes, ..

* tomātu astotdaļa ar gabaliņu šokolādes reiz 7. - der noprōvēt!
* mana, nu jau vakardienas, balss tika neizmantota, pamatojoties uz personīgo izklaidi divvientulībā..

aizeju vakar uz klubs. satiekos ar meiteni. prasu kontaktu (visu iepriekšējo lūdzu aimirst), un viņa man piedāvā mobīlo nr., meilu vai skaipjūzerneimu.. ā! tas man bija tāds šoka pārleciens jaunajos mūsdienu laikos.. k.kas tāds vēl nebija gadījies. protams ērti, ja tev ir izvēle, bet pagaidām dīvaini. tā notiek?

UPD.
es laikam nepieminēju, ka esmu apmatains alus cilvēks pārsūtīts nākotnē..

* ir nepieciešams tualetes papīrs, liela šļirce un rūtains siets.
* ir laba iezīme, ka atvadoties pēc iepazīšanās neprasa kontaktu.

1:0
no piecām kastēm, uzdungā un nodūmo tikai viena, jo pārējās pazuda zālē vai arī dambī. netrāpījām uz 3m platas ietves.

2:0
šūpoles sākumā bija aizņemtas, līdz ar to pie šodienas secinājuma nenonācu.

3:0
minūte - tas ir laiks, cik ilgi, ejot dušā, es gaidu silto ūdeni.. ..atgriežot auksto.

- tiklīdz es sajūtos laimīgs (nu jau labu laiku), atnākot mājās, ieraugu savu mobīlo, kurš strādā. pa izvēlnēm skrien kursors tad horizontāli, tad vertikāli. es pats nespēju menu ieet. backupoju un restorēju, bet nekā.
- dvd rūms beidza sevi rādīt manā datorā.
- no rīta kompis pats ierubījaas, nez kāpēc.

wtf - tehnikas kretīnisms kompensē manu morālo labsajūtu??

es aizbraucu mājās. pirms tam uz šupolēm un tā, laukā smuki.. piestāju aplaistīt krūmus un ieskatos logos. pabraucu malā, skatos uz citiem tukšiem logiem. pec brīža atnāk meitene uz istabu, segu sāk kārtot, tad viņa novelk maiku, kailas krūtis, uzvelk nakts maiku. pēctam nolika gultā lielo rozā panteru.. es apsēdos uz jau nu ikvakara šupolēm un domāju par dzīvi.

ps. paldies balons par Sleep Paralysis.