rigas laiks - prieks mainit domas

« previous entry | next entry »
2006.Nov.6th, | 12:17 pm

rakstinjs, kas iedvesmoja izlasiit willa duranta 1926. gada gramatinju. ja es to dabushu, tad lasishu.
patika "es agraak domaaku, ka..., bet tagad es domaaju, ka..." tas taads citaats, ko savaa zinjaa vareetu attiecinaat uz peedeejaa laika mani. vasara. veel nezinu kapeec tieshi tad, bet tad bija tas laiks, kad saaku dariit daraamo. tas bija, kaa seejas laiks, kura razju saaku novaakt peedeejos meeneshus. un tas notiek diezgan hiperboliski intensiivi..
dieva teemas pieskaariens nobeigumaa, kas atkal patikami pietuvinaaja mani rakstam.. un veca cilveka dzivoshana pagaatnes atminjaas.
un vel no raksta vidus par ikdienas valodas filosofiju. kapeec gan taa izmirusi? man shkjiet visnoziimiigaakaa cilveeku savstarpeejos kontaktos. es taa domaaju.

saite | Оставить | Add to Memories


Comments {0}