dāgs slota - November 6th, 2006

o darbi. bija meitene, kurai to patika darīt - piemēram, pienāca, piedāvāju, un jā.. žēl, ka pie katras reizes es pamodos un nespēju izbaudīt. tā nu sēdēju pie galdiņa ar citu meiču. runājam, bet šamā negrib. nu es prasu kapēc un kā tā, tad pienāk o meiča, un saku pie galdiņa sēdētai, lai skatās, kā dzīve dzīvojas, tā nu o meitenei piedāvāju - ok, nav problēmu, itkā jau to gaidījusi.. viņa nebija vienīgā no o paaudzes, bija vēl. un bija samērā normāla izmēra krūtis, zem vidējā. tādas mazlietiņ ieslīdējušas, kā citus raksta - banānformas, bet nu ne tik. lai gan forši kustējās un tā. man jau patīk, kā sievietei kailai staigājot, krūtis uzvedas. uzbudina. tikai sasodīts!! - pēdējā laikā man negadās sapņojot pašam ienirt sievietes dzimuma dzīvnieciski mitrajās vietās, mmm

rakstinjs, kas iedvesmoja izlasiit willa duranta 1926. gada gramatinju. ja es to dabushu, tad lasishu.
patika "es agraak domaaku, ka..., bet tagad es domaaju, ka..." tas taads citaats, ko savaa zinjaa vareetu attiecinaat uz peedeejaa laika mani. vasara. veel nezinu kapeec tieshi tad, bet tad bija tas laiks, kad saaku dariit daraamo. tas bija, kaa seejas laiks, kura razju saaku novaakt peedeejos meeneshus. un tas notiek diezgan hiperboliski intensiivi..
dieva teemas pieskaariens nobeigumaa, kas atkal patikami pietuvinaaja mani rakstam.. un veca cilveka dzivoshana pagaatnes atminjaas.
un vel no raksta vidus par ikdienas valodas filosofiju. kapeec gan taa izmirusi? man shkjiet visnoziimiigaakaa cilveeku savstarpeejos kontaktos. es taa domaaju.

tas bija kuteris, kursh tika redzeets filmas "trip to tukums" saakumaa peec titriem, kaa norauta reklaamas epizode. taa manaa atminjaa ir diezgan skaidra dzirkstele. tagad tas kuteris staav uz daugavas krasta uztriecies starp lielvardi un skriveriem. norusejis un nopliisis.