Ēdu lakricu. Melnu, tīru kā mans naids.

Jāaiznes Allai pirmdien. Lai aizrijas.

Izturības pārbaude, rīt eksāmens par diplomātiskajām attiecībām. Varu godīgi teikt, ka NEKAS šajā sesijā mani tik ļoti negarlaiko un neizraisa mazāku interesi. Tas ir kā lasīt ķīmiju vidusskolā. Blank, blank, blank.


Lūdzu, lūdzu beidzies.

Mana "pff, ar šito tu neslimosi ilgāk kā 3 dienas" slimība sāk izskatīties pēc sērgas un man lēnām rodas pārliecība, ka no tās nevis izārstējas, bet mirst.


P.S. Tikko paskatījos plānotājā. Rīt eksāmens. Bļe. Es īsti nezinu kā lai noliek eksāmenu juridiskajā tulkošanā bez vārdnīcas. Any ideas?

I miss you like a retard misses the point .

Tās pat nav sāpes.
Tās ir skumjas.

Manā kuņģī ņaud kaķēns
Klusi un žēlabaini.
Dienu raud, nakti raud
Un skrāpējas.

Īpaši rudeņos,
Slapjos un apnicīgos,
Man jānes ir pašam sevi
Un vēl piedevām
Apbēdināts un apvainots
Kaķēns.

Es jau varētu samierināties ar pasauli,
Bet zvērēns nevar.

Ja tās būtu sāpes!
Bet tās ir skumjas.

/Skujenieks/

Ejam pa pļavu. Slapjām kājām. Pēkšņi Ģirts man iegāž pa plecu.

- Meitenēm nedrīkst sist.
- Tu jau neesi meitene.
- Kas tad es esmu?
- Kaut kas labāks.

Vakar dezinficējām dvēseli ar šķidrumu, no kura asaro acis. Tad man uzradās sabiedrotie zombiju šaušanā. Atbrauca Miķelis un Krišjānis, kurš prot ņaudēt kā kaķis, par ko es kaut kāda iemesla dēļ smejos katru reizi bez izņēmuma. Foršs vakars par spīti tam, ka es vienmēr lieki uztraucos, pirms kāds pie mums pirmo reizi ierodas. Patīkami. Atslābinoši. Smieklīgi. Tā, it kā pagājušās nedēļas nebūtu bijis.
Šodien sāp galva, bet tas ir sīkumiņš, labi, ka ne aknas.

Šodien visi tādi kā Mex studentos.

Man ir Metallica koncertā iekopts mediators.

"Piedodiet, bet es tiešām nevaru ierasties uz informatīvo semināru, kurā jūs man paskaidrotu kādi dokumenti man jāsagatavo, lai apstiprinātu manu uzturēšanos Leonas universitātē.Nē, nevaru izmainīt plānus. Kas man tik svarīgs? Māte precas."

"Nē,brāli, es nevaru sameklēt mammai dāvanu, vai tiešām nepietiek, ka es viņu izdomāju? Man jāpabeidz kursa darbs. Tas pats, kurš bija jānodod kaut kad tieši šobrīd. Nē, es nevaru pagarināt termiņu. Kāpēc? Man žēl 30 ls par tādām muļķībām."

"Piedod, mammu, bet es visticamāk izskatīšos un funkcionēšu tiešām slikti 5-dien. Tas nav izvēles jautājums, es vnk mēdzu zaudēt dzīvesprieku, kad pārstāju gulēt. Un tā kā es vēl neesmu iemācījusies rakstīt miegā (ja neskaita aizdomīgas īsziņas sapņos redzētiem cilvēkiem), sarkanas acis un augsts kofeīna saturs asinīs ir labākais, ko Tu no manis vari gaidīt."

Man šķiet tas datums un laiks pretendē uz vissliktāko kāda notikuma organizētību ever. Bet tam, protams, nav nozīmes. Galvenais, ka princese tajā dienā ir Latvijā.

2 no 33, teorētiskas 25 minūtes līdz termiņam. Lasu 5 valodās.

Loving life, bļe.

Esmu atguvusi iespēju rakstīto publicēt bez mobilā telefona starpniecības, kas mani tīri priecē.
Joprojām lasu par pēcrevolūcijas Kubas varas sadales principiem, bet jau nedēļas garumā tas pasākums apaudzis ar apgrūtinājumiem. Varbūt pie vainas rakstura vājums (es nevaru visus izdzīt no mājas un teikt, ka man jāmācās. Un lielākoties arī negribu.)No otras puses, es ne pret ko nemainītu Lieldienu nakti, piemēram. Tāpat bija jautri ļaut Brengulim parunāt ar sporta skolu. Ai, es sapriecājos par iespēju publicēties, bet mūza laikam tomēr nozudusi kaut kur grādīgajā dūmakā.

Mmmm, pēc pirmā acu uzmetiena Diamod eyes ir par seksu un slepkavību. Subjektīvi, protams.

Izdomāju kā noraksturot pirmo stundu uz kalna manas šarmanti veiklās personas izpildījumā. Sajūta ir tāda, it kā es būtu pirmais no ūdens izrāpojušais abinieks, kuram jāizaudzē kājas no sākuma un tad vēl jāiemācās staigāt. Tikai tās pasaules vietā, kur es būtu pirmā dzīvā radība ar radošo staigāšanas ideju, es atrodos izplatījumā, kur vēl pirms manas izrampāšanās no ūdens, attīstījusies ātra un manevrētspējīga fauna.
Bet man patīk. Šodiena bija nogurdinoša, bet sasodīti patīkama. Reizēm ir veselīgi domāšanas procesu reducēt tikai līdz tām darbībām, no kurām atkarīga tava fiziskā pastāvēšana.

Man jūsu pūkaini hormonālais pavasaris neder. Es vēl neesmu atvadījusies no ziemas.

Šodien trīs meitenes teica, ka es labi izskatoties. Pēdējā laikā vispār tādi teksti no meitenēm. Acīmredzot kaut ko daru nepareizi. Bet jā - dīvaini.
Par pārējo es vienkārši negribu runāt. Es esmu nogurusi. Tikko atkaroju brīdi atelpas akadēmiski un fiziski, bet es atkal esmu nogurusi. Morāli.

Koncerts vienkārši pure awesomeness.

"Sveicināts"? Tas ir gandrīz tikpat slikti kā Cīrulim veltītais čerkstošais "Čau!" vai atbilde "Tējaini" uz jautājumu "Kā iet?".
Izpausmes.
Laikam tā vēsture runā.

It's always funny until someone gets hurt. Then it's just hilarious.

Daudzpakāpju stulbums.

Vulnerable es débil.