Esmu atguvusi iespēju rakstīto publicēt bez mobilā telefona starpniecības, kas mani tīri priecē.
Joprojām lasu par pēcrevolūcijas Kubas varas sadales principiem, bet jau nedēļas garumā tas pasākums apaudzis ar apgrūtinājumiem. Varbūt pie vainas rakstura vājums (es nevaru visus izdzīt no mājas un teikt, ka man jāmācās. Un lielākoties arī negribu.)No otras puses, es ne pret ko nemainītu Lieldienu nakti, piemēram. Tāpat bija jautri ļaut Brengulim parunāt ar sporta skolu. Ai, es sapriecājos par iespēju publicēties, bet mūza laikam tomēr nozudusi kaut kur grādīgajā dūmakā.