Es Tevi atkal apburšu.... -

mnjam, mnjam, dzeru baigi feino tēju, ko pati tētukam sadāvināju uz Ziemīšiem - tāda savdabīga, bet garšīga, zaļā, ar visādiem krikumiem. Nu bet kārtējo reizi novirzījos no tēmas, kā vienmēr. Man ir baigā vēlme un gribēšana un visādas citādas domas, ka varētu rakstīt tādu apjomīgu ierakstu dienasgrāmatu. Ne tādu - kur pa pāris teikumiem un tā, jo tādai man vienkārši nav laika un pacietības, bet tāda, kurai jāpiesēžās un tad pusstundas laikā tiek uzrakstīta visa lielā sāpe. Nē, vaina jau nav tajā, ka man nebūtu, ko rakstīt vai es to darītu lēni, nē, vienkārši mana cienītā jaunkundze kļūst arvien nepacietīgāka, viņai vajag vairāk darbošanos un visādu citādu aktivitāšu ar "mammīti", ka piesēsties pie cibas varu tikai pusdienlaikā un i to palasīt citu notikumus un varbūt iespert pa kādam komentam. Nu lūk, bet tas ir tīri tāds pagaidu domu gājiens. Patiesībā, līdz ar 5 dienu vecu ierakstu, man laikam tā īsti nav par ko izkaukties, līdz ar to var vairāk bāzt degunu un mācīt citus :D.