Draugi

Nu, un kāda jēga ir būt superlielvalstij pēc visa šitā?

Mums, protams, bija Andris Bērziņš un pēc tam Vējonis, bet tā, ka būtu jāizvēlas starp visai nesimpātisko Harisu (piedodiet, bet man viņa tiešām nepatika) un šleserveidīgu pērtķi ar granātu, tā tomēr mums nav bijis.

kurš vispār ļāva trampam kandidēt? bet es laikam sliecos piekrist tam, ka vainīga nav kamala, bet vainīgi ir demokrāti. un vispār, trampam pretī vajadzēja likt tik vien kā  vīrieškandidātu, jo amerikāņi ir debīli, un svaru kausi būtu uz pavisam citu pusi. ja trampa vietā būtu kāda sieviete, tad varētu pretī arī likt sievieti. trampam taču ir savs elektorāts. patiesībā es neko nezinu, but this sucks.

Esmu atpakaļ no atvaļinājuma. Pirmo nedēļu noslimoju, bet pēc tam aizbraucu uz laukiem.
Tur ar mammu sanesām šķūnī sauso malku, nomazgāju un iztīrīju divas brāļa mašīnas, lai viņš beidzot tās ieliktu pārdošanai. Tīrot mašīnu, aizdomājos, ka ir tik daudzas lietas, kurām ir viena un tā pati dizaina problēma - tās ir grūti kopt vai iztīrīt. Tad ņem un ar otiņu mēģini izdabūt laukā putekļus no kaut kādām ailēm un esi nomocījies.

Aizgāju turpat laukos pie acu ārsta (Rīgā pie tās ārstes, pie kuras parasti gāju, varēja pierakstīties uz janvāri, bet man vajadzēja jaunas brilles), tad aizgāju uz vietējo optiku un pasūtīju divas brilles. Tā kā man ļoti lieli mīnusi (tagadējām būs -11,5), tad man viena lēca maksā 30 EUR. Par divām brillēm 240 EUR. Toties iepriecināja tas, ka profilaktiskā apskate pie zobārste arī izrādījās visai profilaktiska, jo man salaboja tikai vienu jau pirms dauedziem gadiem nolūzušas plombes malu, kura nekad netika labota, jo to gandrīz neredz un tā nesagādāja diskomfortu. Un vienmēr bija kas akūtāks labojams. Par to samaksāju 15 EUR.

Vēl laikam esmu atradusi ļoti foršu frizieri - mēs viņai esot kādreiz kāzas spēlējuši. Viņa man nogrieza un ļoti glīti ievedoja matus. Un tas arī par 15 EUR. Laikam jāsāk šāda veida pakalpojumus izmantot dzimtajā mazpilsētā - vēl jo vairāk tāpēc, ka man mati ir pusgari un ļoti bieži man pie friziera nav jāiet.

Man ir neizsakāmi žēl, ka vienīgais ukraiņu naratīvs šībrīža Latvijas intelektuālajā telpā ir tas, ko translē Māras Poļakovas pārtulkotie viņas personiskie draugi un subjektīvās pārliecības domubiedri.

Jā, tā ir patiesība, bet ļoti nepilnīga, reducēta, vienas kaislības, viena patosa pārsātināta patiesības šķautne.

nezinu, kā jums, bet man ļoti patika the diplomat.

īsti nezinu, kā var skriet un diet caurām dienām. šodien izbraukājos ar vilcienu un autobusu, biju pieredzes apmaiņā, biju ciemos, un vispār jau darbā nebiju, un tagad man rīt vēl viena braukāšana uz visu dienu, un man jau šodien nav skaidrs, vai un no kurienes tam radīsies spēki, akjā, atcerējos, ka vēl uz rītdienu viens radošs rakstu gals jāizdomā. biju domājusi, ka domāšu gultā, bet kaut kā negribas domāt.
un ir tikai pirmdiena.