Es Tevi atkal apburšu.... -

Vakardienas iziešana no mājas (publisks paldies  klemans ) bija ļoti laba. Izrāde pati par sevi kaut ko uzrunāja. Proti, ka laulības dzīvē katram ir savi tarakāni galvā - nu ir taču. Kad tev liekas, ka otrs kaut ko noklusē, kaut ko nepasaka līdz galam, un tad tu savā galvā jau izdomā entos variantus, bet beigās izrādās, ka sūc tur vien bija. Vai arī tas, ko mēs visvairāk vēlamies, patiesībā nav tas, ko mēs gribam. Kā arī tas, ka visvienkāršāk ir rakstīt tos īsos stāstus - attiecības sākās, pirmais kaut kas un attiecības beidzās - un pārejam citā fāzē. Grūti ir būt tur, kur no tevis prasa to, kas tu patiesībā neesi. Nevajag meklēt dziļus zemtekstus tur, kur viss skaidri uzrakstīts, jo tur nekā nav. Svarīgi ir runāt, bet ar tādu noteikumu, ka klausās abi. Un varbūt kādreiz der izdomāt atmiņas zudumu, lai redzētu, ko otrs vēlās no tevis. Nu kaut kā tā laikam.