cuc's Journal [entries|friends|calendar]
cuc

[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

No lūgšanu grāmatas 3 [21 Oct 2021|12:53am]
"Lyudzames.

O! dzeiwa dzeiwošana Diwa Mote, kenenine dabasu un zemes, soldonums ticigu kolpu towu, izklaus zemigu lyugšonu myusu: pijem ar spudru un milasirdigu aci sowu tu myusu ružu wainiuku un kur pitryuka woja myusu spaka, lai paleidz naizacita laska towa. Pador tod, tu wysuželiga gaspaža, ka mes kolpi towi, ar tos lyugšonas swatas spaka waratumem aizpelnet, redzet gudu towa Dala, kotram lai buys guds un pateikšona ar Diwu Tawu un Swatu Goru myužam. Amen."

dzeiva dzeiwošana - dzīva dzīvošana?
woja myusu spaka - mūsu gribasspēks?
naizacita - neizsakāmā?
gaspaža - kundze
aizpelnet - atpelnīt?

2 comments|post comment

No lūgšanu grāmatas 2 [19 Oct 2021|04:57pm]
"Dzisme

  Jezu aiz saules skaistokajs,
  Un aiz meneša spudrokajs
  Caur Towu nušaustišonu
  Škinkioj graku atlaišanu,

Uz treša "Taws myusu" etc.

O Kungs Jezu Christe, caur Towu muku, kotru esi citis, kad beji ar reikstem šausts, pestej mani nu apsareišonas grakim un dud man lasku, ka es pa maram un pa eistai wajadzibai pasabarodams gudigi dzeivotum. Amen."

škinkioj — dāvini
lasku — žēlastību


4 comments|post comment

No lūgšanu grāmatas [18 Oct 2021|10:34pm]
"Salvum fac.
(Kad dzid utru reizi).
Izpestij o Kungs, liauds Towus pa wysy pasauli, kotri palik ikš galwigu graku dud winim lasku sowu da eistai pakutaj, pijem bludigus dalus uz milasirdibu sowu, kad porprasijuši napabeigtu lobumu Towu, jau waira nu Tewis naatsastotu, jau Tewi nikod waira sirdis sowôs pi krysta nakoltu. Amen."

kotri - kuri
galwigi - galvenie, nāves
laska - žēlastība
pakuta - grēku nožēla
bludigs - pazudušus
napabeigts - nebeidzams

7 comments|post comment

Latvijas vēsturiskie skaņu ieraksti [26 May 2014|10:49pm]
Dārgumu krātuve! http://audio.lndb.lv/lv/ 

Skaistas dziesmas ar skaistiem vārdiem... 
Es piedzēris kā vilciņis, 
Iebāž' galvu krūmiņā; 
Lai tā aste, kur tā aste, 
Kad tik galva krūmiņā. 

...un oriģinālu noformējumu!
post comment

Aiz ribas aizķērusies sirds [07 Mar 2013|07:11pm]
Bērnībā mamma mēdza mums ar māsu pirms gulētiešanas lasīt Ziedoņa “Krāsainās pasakas”. Manas māsas mīļākā krāsu pasaka bija melnā, mana – zaļā. Arī man patika klausīties par velniņu nerātnībām un aizvērtām acīm iedomāties elli – tik ačgārnu un pavisam nebriesmīgu. Taču Zaļā pasaka ļāva noticēt pavisam citādiem brīnumiem un mana pasaule kļuva savādāka, kad “kādu nakti pilsētā ienāca mežs”.

Pusaudža gados, kad literārā daiļrunība un saldsērīgs sentiments izraisīja pretrunīgas jūtas, Ziedoņa dzeja turpināja uzrunāt. Tolaik dzeju kladē izrakstīju provokatīvās rindas:

“Cilvēki žvadz
kā sīknauda kabatā manā,
Es pagrābju saujā –
nabadzība.

Vienu sudraba dālderi
uzsvied uz mana galda,
likteni!

Ja tev ir.”

Ko vērta bija kaut vai tā epifānija ar varžu dziesmu: “Lēksim bedrē, lēksim bedrē, Redzēs, kas mūs ārā vilks!” Ar humoru, siltumu, negaidītiem pavērsieniem un bez gatavām atbildēm – tieši tā vajag rakstīt! Kad vidusskolā manos sacerējumos daudzvārdīgu nopietnību nomainīja rotaļīgs lakonisms, es to nešaubīgi atpazinu kā Ziedoņa ietekmi.

Studiju laika notika mana vienīgā nejaušā tikšanās ar dzejnieku. Tas bija 2002.gada septembris. Viņš gāja pāri Esplanādei kopā ar kādu vīrieti. Ziedoņa kuplo balto galvu varēja atpazīt pa gabalu. Mēs ar draudzeni saskatījāmies un momentā nolēmām: “Skrienam!” Mēs pieskrējām, sasveicinājāmies un palūdzām kaut ko ierakstīt grāmatā, kas gadījuma pēc bija man līdzi. Tā bija poļu dzejas izlase. Ziedonis grāmatu pašķirstīja un pasmaidījis teica, ka to atceroties. Mums par lielu pārsteigumu izrādījās, ka Ziedonis bija viens no atdzejotājiem. Viņš mums ierakstīja fragmentu no dzejoļa, pie kura tobrīd strādāja:

“Zibenīt, zibenīt,
atnāc mani pavadīt!
Pienāks brīdis, sapratīsi
kāda spēka man vajag.
Zibenīt, zibenīt –
tad tev mani jānosit.”

Manā Londonas dzīvoklī grāmatu nav pārāk daudz. Man ir divi nelieli Ziedoņa dzejas krājumiņi. Pašķirstot, tik daudz ir dzirksteļu un sprakšķu! “Sirds aizķērusies ir aiz ribas”, “vai mīlam nešpetni vai špetni”, “un mēs kā adīkļi vaļā risam”... Tik skaudri par vientulību:

“Ir jau ļoti vēls. Te starp svešiem -
Ko es tik ilgi kavējos?
Es viens te, zem svešiem padebešiem, -
Es iešu meklēt savējos.”

Un šis, kā sirdsapziņas dūriens:

“Šī Dieva zeme ar Gaujas lejām,
ar stārķa ligzdām un kurmju ejām.
ar Cēsīm, Talsiem un jaunām sejām,
ar ļaužu balsiem un Raiņa dzejām.

par verga algu es tajā sirgšu,
par indes malku es viņu pirkšu.
ar zelta atslēgām es slēgšu, slēpšu,
kā puskauts āzis par viņu brēkšu.”

Ar Ziedoni man saistās daudzas vērtības, kuras es sauktu par latviskām: tuvums dabai, saite ar dzimteni, mīlestība pret vienkāršajiem cilvēkiem un viņu nesavtīgo darbu. Man ir ļoti tuva Ziedoņa humora izjūta – tik absurda un labsirdīga. Pat ja neviens ārzemnieks nekad nesaprastu, par ko jāsmejas “Ķiļķēnā un klimpā”, es būtu lepna to saukt par latviešu humoru.

Ir grūti iedomāties otru dzejnieku, kura klātbūtne manā dzīvē būtu bijusi tik pastāvīga un pamanāma. Par visu to, ko Ziedonis man devis, tagad gribas teikt paldies. Kāds posms nu ir noslēdzies, bet mēs noteikti neatvadāmies. Mēs pasveicināsim putnus!

“Es ļoti tālu aiziešu no jums
Pa ceļu kā pa rindā liktām trumpām.
Un kaut kur tālu paliks pienākums
Kā rūķīši ar mugurām puskumpām.

Es būšu brīvs kā sapnis pusmiegā –
Kaut kur starp dziļu miegu un starp rītu.
Es aiziešu tai tāfelē, kur kāds
Ir baltu ceļu zīmējis ar krītu.

Kaut nevarīgs, stīvs sagriezies un līks
Es aiziešu pār kupenām un klajiem,
Es aizbēgšu, kad mani spēki sīks,
Caur savu kurpju purniem noplēstajiem.

Es aiziešu tai ledus plīsumā,
Tai brīvās upes uzplēstajā plaisā.
Un pasveiciniet putnus Visumā,
Un pasveiciniet bērnu smieklus gaisā!”

http://www.latviesiem.co.uk/?ct=komentari&fu=read&id=957&dofnet=1
post comment

“Skoļzkie ulici” jeb slidenais temats [15 Jun 2011|11:51pm]
Publiskoju savu viedokli par integrāciju un krievu valodu Latvijā!

"Vienā no karaokes vakariem Londonas DVF nama bārā divas latviešu meitenes izvēlējās nodziedāt Prāta Vētras dziesmu “Skoļzkie ulici”. Publikā uzradās kāda sieviete, kura sāka skaļi protestēt pret krievu valodu. Vēlāk, apspriežot šo incidentu, izskanēja doma, ka tā jau ir, DVF namā krieviski dziedāt nevajadzētu, jo publikā var būt cilvēki, kuru radinieki tika aizvesti uz Sibīriju."

Tālāk var lasīt te: http://www.latviesiem.co.uk/?ct=komentari&fu=read&id=199&start=1
5 comments|post comment

Pablo Neruda - Šonakt es varu rakstīt visskumjāko dzeju... [09 Apr 2010|11:41pm]
Šonakt es varu rakstīt visskumjāko dzeju...

Šonakt es varu rakstīt visskumjāko dzeju.
Rakstīt, piemēram: "Ir mirdzoša nakts,
un tālumā trīc zilas zvaigznes."

Nakts vējš met lokus debesīs un dzied.

Šonakt es varu rakstīt visskumjāko dzeju.
Es viņu mīlēju un arī viņa reizēm mīlēja mani.

Naktīs kā šī es viņu turēju savos apskāvienos.
Zem bezgalīgām debesīm es viņu skūpstīju vēl un vēl.

Viņa mani mīlēja un arī es reizēm mīlēju viņu.
Kā gan varēja nemīlēt viņas lielās mierīgās acis.

Šonakt es varu rakstīt visskumjāko dzeju.
Domāt, ka man viņas nav. Just, ka esmu viņu pazaudējis.

Klausīties bezgalīgā naktī, vēl bezgalīgākā bez viņas.
Un dzeja krīt dvēselē kā rasa uz zāles.

Kāda vairs nozīme tam, ka mana mīla viņu nespēja noturēt?
Nakts ir zvaigžņota un viņa nav kopā ar mani.

Tas ir viss. Kāds tālumā dzied. Tālumā.
Mana dvēsele nevar samierināties, ka viņa ir pazaudēta.

It kā sniedzoties pēc viņas, mans skatiens meklē.
Mana sirds meklē, un viņa nav kopā ar mani.

Tāda pati nakts, kas izbalo tādus pat kokus.
Mēs - tie, kas bijām - vairs neesam tie paši.

Es viņu vairs nemīlu, tas tiesa, bet kā es mīlēju viņu.
Mana balss meklēja vēju, lai pieskartos viņai ar skaņu.

Citam. Viņa piederēs citam. Kā pirms maniem skūpstiem.
Viņas balss, viņas gaišā miesa. Viņas bezgalīgās acis.

Es viņu vairs nemīlu, tas tiesa, bet varbūt tomēr mīlu.
Mīlestība ir tik īsa un aizmiršana ir tik gara.

Naktīs kā šī es viņu turēju savos apskāvienos,
tāpēc mana dvēsele nevar samierināties, ka viņa ir pazaudēta.

Kaut arī šī būtu pēdējā sāpe, ko viņa man rada,
un šī būtu pēdējā dzeja, ko viņai veltu.

spāniski )
1 comment|post comment

[30 Sep 2009|11:04pm]
latvija - emocionālo vīriešu un lietišķo sieviešu zeme
post comment

Zemfira [29 Jul 2009|07:36pm]
kāpēc es nezināju par Z-Sides (2009) - Земфира?
vai vēl kāds arī nezināja?
klausīties var te: http://www.russiandvd.com/store/product.asp?sku=52355
3 comments|post comment

Инна Желанная - Пелагея -- Иван [19 Apr 2009|01:03pm]
Šis ir kaut kas mistisks. Divi spēcīgi alti, tautisks motīvs un elektriskās/basģitāras pavadījums.
Kādreiz vienmēr skrollēju pāri youtube gabaliem frendlistē. Tagad reizēm apstājos.

http://www.youtube.com/watch?v=vGHDv3g2cUk
post comment

Dadafon - Slow day [19 Apr 2009|12:59pm]
http://www.youtube.com/watch?v=2iTxSl70fJU
Dadafon - Slow day (Factotum saundtreks)

it's just a slow day moving into a slow night.
it doesn't matter what you do

everything just stays the same.
the cats sleep it off, the dogs don't bark

it's just a slow day moving into a slow night.
there's nothing even dying,
it's just more waiting through a slow day moving
into a slow night.
you don't even hear the water running,
the walls just stand there
and the doors don't open.
it's just a slow day moving into a slow night.
the rain has stopped,
you can't hear a siren anywhere,
your wristwatch has a dead battery,
the cigarette lighter is out of fluid

it's just a slow day moving into a slow night,
it's just more waiting through a slow day moving
into a slow night
like tomorrow's never going to come
and when it does
it'll be the same damn thing.
post comment

Helēna Undīnē [21 Mar 2009|11:34am]
Svētdien, 22.martā pl.16:00 UNDĪNĒ koncerts Pavasara saulgriežu notikumam.
Piedalās:
Grupa OBSCURUS ORBIS, Eksotisko deju centra ALEGRIJA Ziemeļindijas tradicionālo deju studija BHARATNATJAM, folkroka grupa BAOBABS,
īru mūzikas grupa THE PROWLING CATS un autormūziķis Kristaps Cukurs,
kā arī grupas SKUMJU AKMEŅI un grupas LEVĪTI soliste HELĒNA dziedās savas vecās, "PirmsLevītu perioda", jau par klasiku kļuvušās dziesmas.

http://www.undine.lv/lat/afisa.html
post comment

Kārlis Skalbe - Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties [24 Feb 2009|07:51pm]
"Man bija jauna sirds, gluži jauna, neievainota un stipra kā tikko iz cepļa ņemta krūze, kuras glazūra nevienā vietā nav iedauzīta... Kur piesit, tur skan.
Viņa bija karsta. Neredzamas liesmas karsēja viņu sarkanu, un tā plūdināja pa manām dzīslām karstas asinis.
Kā pavasara straumes aizrauj sev līdzi krastmalas kokus un atstāj viņus tur, kur noplok, tā manas straujās asinis rāva mani kaut kur prom.
Un es atstāju zemo, pelēko tēva mājiņu klusajā meža līkumā un devos pār brāļa uzarto kalnu tāļumā, neskatīdamies, kur kājas iet, straujiem, neapdomīgiem soļiem kūleņodams pa kukuržņiem un velēnām. Es biju kā rūcošs akmens kalnu strautā."
post comment

[25 Jan 2009|10:00pm]
vai tu jau esi uzrakstījis savu Vikipēdijas rakstu?
1 comment|post comment

Хмур латыш, но любит песни [10 Dec 2006|12:26am]
Аполлон КОРИНФСКИЙ

Из цикла «В Латвийском крае»

Хмур латыш, но любит песни,
Как свой скромный любит труд,-
В огородах, в доме, в поле -
Всюду, слышится, поют.
Не сложна его и песня,
Не сложна и коротка,
Не разгульна, однотонна,
Да приманчива-мягка.
Нет в ней выкриков задорных,
Голосистых нет рулад,
Да зато из этой песни
Стоны горя не звучат.
А уж он ли с ним не знался
От веков до наших дней,
А уж он не голодал ли
На полях земли своей?!
Словно скрыла всю кручину
Вглубь себя самой душа
Закаленного страданьем
Трудолюбца-латыша;
Точно в мягкой, нежной песне
Хочет высказать народ
Только то, что в светлых думах
У детей его живет.

http://latnarod.org/poetry2.html
2 comments|post comment

pa Helēnas pēdām [28 Jan 2006|12:12am]
"Pārtika? Varu ēst ļoti maz. Transports? Stopēju vai eju kājām. Attālumus zinu stundās, nevis kilometros. No Ziepniekkalna līdz Iļģuciemam ir divas stundas, ar riteni – stunda. Līdz Saulkalnei parasti braucu ar stopiem. Kājām ejot – mazliet vairāk nekā piecas stundas. No Salaspils līdz Saulkalnei ir pusotras stundas.

Man patīk valkāties. Arī naktī nav bail, bet ir liela brīvestības sajūta. Pat suņa laikā, kad neviens neiet ārā, man patīk staigāt – jūtu, tas laiks pieder man."

Intervija ar Helēnu Kozlovu, 10.10.2005
http://www.tvnet.lv/izklaide/music/interviews/article.php?id=266127
6 comments|post comment

unciklopēdija [17 Dec 2005|01:10pm]
Russia:
"There have been plans in the pipeline to replace Russia with another ocean, as Russia is mostly big and pointless and the ocean breeze would make Central Asia a much nicer place to be."

Belarus:
"The landscape of Belarus is one of incomparable beauty, where water and land form a harmonious union of marsh and swamp. The beauty of the land, skies, and waters has been augmented by the colourful effects and sparkling glow of radioactive fallout from Chernobyl."

Moldova:
"The economy of Moldova is being measured in Goat Domestic Product which is currently 7, although the Prime Minister doubts the statistical validity of the study. He claims the Cow Domestic Product should be added in, as well as the Sheep Domestic Product."

Interesants projekts. Par Latviju gan pagaidām nekas interesants nav pateikts. Varbūt kādam ir vēlēšanās uzlabot mūsu info?

http://uncyclopedia.org/
8 comments|post comment

LEITIS UN KAFIJA [25 Nov 2005|09:34pm]
Linu leitis, dzirdējis par kādu dzērienu nedzērienu, kafiju saucamu, ieiet krogā un pastellē sev arī no tās Jaunās putras par veselu rubli. Nostrēbis šķidrumu, leitis ēd raudādams biezumus, kamēr sāk āžus dīrāt, bet, no dzimuma gudris būdams, nelaiž vis bieznu iz mutes laukā, tura abām rokām muti un degunu cieti: « Nelaisiu, brungi kaštoja.» (Nelaidīšu ārā, dārgi maksā.)

Rainis tomeer taads diiiivains...
post comment

labs citaac :) [31 Oct 2005|11:50am]
"Ir režisori, kuri uztaisīs labu filmu - patiks Tev, patiks Tavam sunim, patiks Naumanim un Rietumai, bet ir režisori, kuri uztaisīs filmu - pašam patiks, pārējiem nē, sunim aizcietējums un Naumanis 'n Rietuma apvainojušies."
(c)[info]snow
1 comment|post comment

Mākslīgā Intelekta Laboratorija [08 Sep 2005|01:22am]
"Villaiņu saspraušanai parasti lieto Latgalē populārās burbuļsaktas."

"Uz viņa kapa akmens Sunākstes kapsētā lasāms uzraksts: Sche aprakts G. F. Stenders Latwis, dzim. 1714, mir. 1796, ar sawu gaspazchu."

"Reiz A.Čepānis aiznesis uz skolu vācu šautenes durkli, ar ko mājās tika kautas cūkas. Kad skolā viņam to atņēma, bijis gatavs uz visu, lai durkli atgūtu, jo tas bija nepieciešams darbarīks."

http://www.ailab.lv/
post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]