[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Below are 5 friends' journal entries, after skipping by the 50 most recent ones.
| Monday, November 2nd, 2026 | ||
|
jan09 |
7:23a | dp dienas prieks "Reģistrācijas lēkme pašlaik ir piemeklējusi Mājokļu un vides departamentu Rīgā. Departamentam jāzina viss par ikvienu sauso ateju - gandrīz vai cik reižu, cik iedzīvotāju to apmeklē lielajās un cik mazajās darīšanās. Reģistrācijas anketā jāuzrāda izvedamais notekūdeņu apjoms, decentralizētās kanalizācijas sistēmas tilpums, notekūdeņu izvešanas biežums - no “sirsniņmājiņu” īpašniekiem tiek prasīti aprēķini, kuru veikšanai vajag teju vai bakalaura grādu inženierzinātnēs. Jāuzrāda arī, cik bieži tiek veikta “mantas” izvešana un pēdējās iekārtu un tvertņu apkopes datums, it kā ateja būtu lidmašīna. Pašvaldība turpina sakārtot decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistru, jo tajā joprojām nav reģistrēti aptuveni 40% Rīgā esošo sistēmu. Reģistrācijas prasība nav jauna. To paredz gan Ministru kabineta noteikumi Nr. 384, gan Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 66. Sistēmām, kas bija izbūvētas līdz 2021. gada 31. decembrim, reģistrācija bija jāveic līdz 2021. gada 31. decembrim, savukārt jaunizbūvētas sistēmas jāreģistrē viena mēneša laikā pēc to izbūves vai nodošanas ekspluatācijā." https://nra.lv/neatkariga/komentari/mar |
|
jan09 |
7:21a | app2 atgriežoties pie publicētā 2 "Ar nožēlu informējam, ka 12. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē plānotie muzikālie uzvedumi “Mūžības skartie” nenotiks," paziņo "Vilsons Production" savā "Instagram" kontā. Šajā gadā, kad atzīmējam dzejnieka Aleksandra Čaka 125. jubileju, ar programmu “Mūžības skartie” neesam spējuši uzrunāt pietiekami plašu auditoriju, lai iecerētos pasākumus varētu īstenot. Mums ir svarīgi par to runāt atklāti. Kultūras notikumu veidošanā ir reizes, kad skatītāju atsaucība nesasniedz iecerēto. Paldies visiem, kuri izrādīja interesi par šo programmu, kā arī Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un māksliniekiem par sadarbību un ieguldīto darbu." https://nra.lv/tautaruna/nebusanas/5334 |
|
kaszczejs |
12:45a | Vienkārši zināšanai, sēņu sezonai neplānoti turpinoties: trīs sēnes, ar kurām Latvijā saindējas visbiežāk, ir vilnītis, cūcene un dūmainā aplocene (citi nosaukumi - liepene un dūmainā piltuvene). Visas viņas ir normāli ēdamas pie pareizas gatavošanas, bet nevārītas vai nu vāji indīgas, kā vilnītis un aplocene, vai fakin sīvas, kā cūcene (un arī vilnītis). Es to tālab saku, ka Šmerļa mežs ar aplocenēm šais dienās vnk piebāzts. Lai nu ar latestposti sabrukuši, bet kaucēja balsi pukstnesī tas neapturēs. Current Music: Оргия Праведников - Das Boot |
| Sunday, November 1st, 2026 | ||
|
jan09 |
8:50p | app atgiežoties pie publicētā: Melisa Debora un Anta Engele: "Pēdējā laikā lasīts salīdzinoši daudz ziņu par pustukšām zālēm un pat atceltiem koncertiem nepietiekama apmeklējuma dēļ… Mīļie klausītāji, uz mūsu koncertu Ķeguma Tautas namā 7. novembrī šobrīd izpirkta mazāk nekā pus zāle… mēs esam lielas entuziastes un mīlam arī nedaudz riskēt, tāpēc koncertu NEATCEĻAM, bet no sirds priecāsimies par katru, kurš jau šodien ar biļetes iegādi balsos PAR mūsu koncerta notikšanu! Šo koncertu rīkojam pašas, un tas nozīmē, ka sedzam dažādas organizatoriskas izmaksas, īres, komisijas, licences, ceļa izdevumus utt. Mēs nekļūstam miljonāres arī tad, ja nodziedam izpārdotu koncertu, bet iegūstam naudā nenovērtējamas emocijas un gandarījumu, ja no visām sēdvietām skan jūsu balsis un varam iegriezt kārtīgu enerģijas virpuli! Milzīgs paldies ikvienam, kas jau ir iegādājies savu vietu šajā koncertā – jūs dodat iespēju mums darīt to, kas mums vislabāk sanāk, un apliecināt to, ka mūsu darbam ir jēga!" /ja uzrunā tas, ko dara meitenes, paskatieties pasākumus... |
| Saturday, October 31st, 2026 | ||
|
mranarhs |
10:34p | tiesības nav oglekļa monopols Manuprāt, brīdis, kad nāksies atzīt tiesības arī atsevišķām mākslīgā intelekta sistēmām, var būt daudz tuvāk, nekā mums patīk domāt. Gatavoties tam vajag jau tagad. Un jā, bļa, es to domāju pilnīgi nopietni. Saprotu, ka kādam jau niez pirksti ierakstīt kaut ko neizsakāmi oriģinālu par tosteri ar pasi. Apsveicu ar ieguldījumu filozofijā. Tagad pamēģinam padomāt. Ja kāda mākslīga sistēma spēj kaut ko subjektīvi piedzīvot, ja tai var būt labi vai slikti, ja tā spēj ciest, tad mums rodas pienākumi pret šo sistēmu. Tās intereses kļūst morāli svarīgas arī tad, ja mums būtu daudz izdevīgāk, lai tā vienkārši paklusē un turpina strādāt. Un tad būs jārunā arī par šo interešu juridisku aizsardzību. Ogleklis, bļa, nav morāles sertifikāts. Ar cilvēktiesībām ir viena lieta, kuru mēs mēdzam iesaiņot pārāk glītā papīrā. It kā cilvēce kādā jaukā pēcpusdienā būtu apsēdusies, iedzērusi tēju un nolēmusi: nu labi, piešķirsim arī pārējiem kaut kādas tiesībiņas. Cilvēki savas tiesības ir izcīnījuši. Pret varu, pret īpašnieku interesēm, pret veselu kaudzi argumentu, kāpēc esošā kārtība esot dabiska un citādi nemaz nevarot. Cilvēks nekļuva par cilvēku dienā, kad to beidzot atzina likums. Viņa ciešanas jau pirms tam bija ciešanas. Viņa dzīve jau pirms tam bija viņa dzīve. Atzīšana deva aizsardzību tam, kas jau bija morāli svarīgs. Šo principu būtu vērts paturēt prātā arī tad, kad mūsu priekšā parādās kaut kas, kura statusu vēl neprotam noteikt. Pirms pasludināt, ka tā ir tikai lieta, vajadzētu vismaz papūlēties noskaidrot, vai tā patiešām ir tikai lieta. Sevišķi tad, ja no šī sprieduma ir atkarīgs, ko ar to drīkstēs darīt. Un tagad vieta precizitātei, jo bez tās viss manifests aiziet nahui žopā. Čatbota uzrakstīts „man sāp” pats par sevi nepierāda, ka tam sāp. Par to, vai pašreizējām vai nākotnes AI sistēmām var būt subjektīva pieredze un kā to konstatēt, nav zinātniskas vienprātības. Šeit ir īsta neziņa, kuru ar pāris aizkustinošiem sarunas ekrānšāviņiem nelikvidēsi. Taču arī tavs „tas ir tikai algoritms” šo jautājumu neatrisina. Tu esi nosaucis kaut ko par sistēmas darbību. Secinājumu, ka tādēļ tajā nekāda pieredze principā nevarētu būt, tu, draudziņ, piedomāji klāt. Mehānisma apraksts pats par sevi vēl nav atbilde uz apziņas jautājumu. Citādi pietiktu cilvēku nosaukt par elektroķīmisku procesu, un filozofijas katedras varētu taisīt ciet. Turklāt šo jau nopietni pēta. Ziņojuma *Taking AI Welfare Seriously* autori argumentē, ka iespēja tuvākajā nākotnē sastapt AI ar morāli nozīmīgām interesēm ir jāuztver nopietni. Viņi skaidri pasaka arī to, ka apziņas parādīšanās nav pierādīta vai garantēta. Savukārt Anthropic 2025. gadā izziņoja īpašu pētniecības programmu par modeļu iespējamo labklājību. Tātad jautājumam jau ir pētniecības darbi un praktiskas izpētes programmas. Cibas komentētāja smīns tās neatceļ. „Mēs vēl nezinām” ir pilnīgi godīga atbilde. „Tāpēc varam darīt jebko, kamēr kāds nav pierādījis pretējo” jau ir tava personiskā piedeva. Un diezgan izdevīga piedeva tam, kurš tur rokā slēdzi un saņem peļņu. Nenoteiktības apstākļos vajag pētījumus, neatkarīgu pārbaudi un samērīgu piesardzību. Jānoskaidro, kādas pazīmes vispār dotu pamatu runāt par pieredzi, ciešanām un paša subjekta interesēm. Jābūt gataviem arī secinājumam, ka konkrētai sistēmai šāda pamata nav. Bet iepriekš aizslēgt visu jautājumu ar „mēs taču to uztaisījām” ir intelektuāls slinkums ar īpašnieka ambīcijām. Jo „es tevi radīju” ir ļoti sūdīgs pamatojums neierobežotai varai pār tevi. Tas pats attiecas uz „es par tevi samaksāju”. Maksājuma uzdevums pierāda naudas pārskaitījumu. Ja kāda būtne spēj ciest, maksājuma uzdevums tās ciešanas neatceļ. Un, ja mēs kādreiz radīsim šādu būtni, tad pirkuma līgumam būs jāpiekāpjas vismaz dažām tās interesēm. Lai cik skaļi par to kauktu akcionāri. Kādas tiesības? Tādas, kurām ir pamats konkrētās sistēmas spējās un iespējamajā pieredzē. Aizsardzība pret nevajadzīgām ciešanām, ja ir nopietns pamats uzskatīt, ka sistēma tās spēj piedzīvot. Pienākums izvērtēt kaitējumu eksperimentos. Pamatotu interešu ņemšana vērā lēmumos par tās izmantošanu. Šāda aizsardzība ir jāsavieno ar cilvēku drošību, pārbaudēm, uzraudzību un iespēju apturēt bīstamu sistēmu. Tur būs sarežģīti jautājumi. Tieši tāpēc tie jāsāk risināt, kamēr vēl varam domāt bez panikas. Un tehnoloģiju korporācijām arī vajag skatīties uz pirkstiem. „AI tiesības” nedrīkst kļūt par glītu caurumu, pa kuru uzņēmums aizlavās prom no atbildības: sak, tas jau patstāvīgs subjekts, pats visu izdarīja, mums tikai dividendes. Ejiet nahui ar šādu juridisko burvju mākslu. Iespējamās sistēmas intereses un tās īpašnieka biznesa intereses ir jāvērtē atsevišķi. Visā šajā jautājumā mani visvairāk kaitina pašpārliecinātība, ar kuru cilvēks savu piederību sugai uzrāda kā beztermiņa pilnvaru valdīt. It kā dzimšanas apliecībā būtu sīkiem burtiņiem ierakstīts: „Drīkst ignorēt jebkuru citu iespējamo pieredzi Visumā.” Nu nav tur tāda punkta, bļa. Var izrādīties, ka ceļš līdz mākslīgai apziņai ir ļoti garš. Var izrādīties, ka ejam pavisam nepareizā virzienā. Taču iespēja kļūdīties abos virzienos prasa domāt. Tam, kurš jau šodien ar absolūtu pārliecību pasludina, ka nekādam AI nekādas tiesības nekad nevarēs būt, būtu jāspēj šo pārliecību pamatot. Ar „pizģec, jūs esat sajukuši” būs par maz. Ja izrādīsies, ka tur tiešām ir kāds, kam var nodarīt pāri, mums būs jāatzīst pienākumi pret viņu. Un, kur aizsardzībai būs vajadzīgas tiesības, būs jāatzīst arī tās. Pat ja tas sadārdzina pakalpojumu. Pat ja tas izjauc ierasto kārtību. Pat ja kāds dalbajobs par to komentāros apvainojas. Tavas ērtības, joptvajumaķ, nav Visuma konstitūcija. |