Veselā miesā, bla bla bla..
Sestdien dabūju pretgripas poti. Par to bija jāmaksā pieci lati un čeku neviens tā arī neiedeva. Baigie. Dīvaini, ka brīdi, kad daktere teica "tagad mazliet iedzels", es pilnīgi neko nesajutu. Velns, kā man tas būtu noderējis pamatskolas laikos. Tad reizēm gadījās zaudēt samaņu no šitām durstīšanām.
Nezinu, vai šitā pote mani patiešām pasargās no gripas, vai nē, bet nu ganjauka sliktāk nebūs. Mans priekšnieks saka, ka nezina nevienu, kuram tā būtu palīdzējusi nesaslimt. Ja līdz pavasarim nesaslimšu un gadīsies runas par šo, tad pateikšu. Kaut kas taču viņam būtu jāatbild.
Nēnu, es jau vispār neticu medicīnai un nekādas zāles nelietoju. Jo man nevajag. Jo, iespējams, es tās nelietoju. Apburtais loks, bet tā nu es uzskatu.
Sliktāk no tās potes nebūs, tad es to jau justu. Labāk..? Tas tiks noskaidrots tuvāko mēnešu laikā. :)
Ar tām potēm jāuzmanās, jo dažādi blakusefekti var likt sevi manīt pat pēc daudziem gadiem..
Medus lielos daudzumos šķebina (lai gan gribētos, protams), ķiploki – nu tad nevar iet ciemos, :) vecmāmiņas ievārījumi – jep, katru rītu. Trūkums gan tāds, ka vasarās jāpalīdz lasīt tās ogas. :) Tējas, jā, es kafiju nedzeru.
Tātad sanāk, ka man ir mazas izredzes nebūt darbā slimības dēļ šajā ziemā. :)
Un neiet mežā, negulēt pļavā, nebūt dabā – to man negribas, ja jau runājam par "pats sevi sargās".
Katrā gadījumā man ir citi veidi, kā rūpēties par sevi, pieņemsim, ka Tev tie ir sveši.. Te nav runa par kaut kādiem iekšķīgiem līdzekļiem.
Dzīvē nekad negribu pakļaut sevi kaut kādām indēm, par kurām vēl pat nav īstas skaidrības, cik ilgi tā organismā paliek un kādas tam visam sekas..