Dzīves straume...

Brīvlaiks iet uz beigām... vēl atlikušas tikai nieka 24 stundas un vēl mazliet... žēl gan... man iepatikās šī haļava kad var neko nedarīt! Piektdien mazliet sanāca lietot alkoholu... kā parasti- SANĀCA! Mēs ar Boldriku bijām šokā, kad pulksten 23 tikām ieaicināti uz vienu pasācienu... nebiju gaidījis... ka kāds pasākums varētu notikt pie tā cilvēka... laikam bija sagribējusi pēc mūsu kompānijas... sava veida pārmaiņas! Ārā laiciņš tāds pavēss... laikam beidzot būs sniegs... tātad varēšu nodoties ziemas priekiem... iemest kādam ar piku un tamlīdzīgi :D ... Šodien visu dienu šāvu vāciešus :D ... virtuāli protams... beidzot iznākusi manas mīļākās FPS spēles otrā daļa... laikam atkal gulēt aiziešu ļoti vēlu... pareizāk sakot... ļoti agri :D ...

Viss sākās trešdien... piecēlos apmēram 11.00... tas nekas ka skolas diena... bet tomēr. Uz skolu devos jau dienas gaismā ne tā kā parasti... pa tumsu. Es nejutu neko īpašu... domāju, ka būs visai parasta diena... taču nē! Jenots baigi lielījās, ka ies uz Dāvidšovu... kā skatītājs... teicu lai pasveicina mani ekrānā... paiet kāda stunda... atskan zvans..." Bļeģ, man arī būs jārunā, nevis kā skatītājam, bet gan kā dalībniekam!"- tēma- ROMANTISKAS ATTIECĪBAS CEĻOJUMOS... haa... Jenots tīri sašutis... nav tā īsti ko stāstīt... būs vien jāsafabricē kaut kas... Mēs ar Boldriku uzprasījāmies būt par skatītājiem... gribējās mazliet uzjautrināties. Aizgājām uz TV 5 studiju... daudz redzētas sejas varēja tuvumā apskatīties... visus tos talantu aģentūras dalībniekus... Pabiju uz fabrikantu balkoniņa... uzpīpēju. Raidījums pagāja godam... bez aizķeršanās... aizbraucām atpakaļ uz centru... pie boldza paņēmām pa alam... Nākamā diena... ekskursija... uz Siguldu! Brauciens ar vilcienu pagāja ātri... izkāpām ārā, paņēmām aliņu un devāmies uz panorāmas ratu... baigais lūznis vispār... bet tā jau normāli... pēc tam garais ceļšuz gūtmaņalu... tur nofočējāmies ar kautkādu opi, kurš pūt stabuli... Pēc tam sekoja vēl garāks ceļš... uz Turaidas pili... kāpām stāvā kalnā... par biļeti bija jāmaksā Ls2... pārlecām pāri žogam... tur kārtīgi izpriecājāmies... sen nebija tik jautri bijis... un vēlpietam kopā ar klasi... bieži negadās. Atpakaļceļā braucu pa zaķi... izlikos aizmidzis... tā beidzās ekskursija... piektdiena pilnīgi parasta... piecos pēcpusdienā kursi... banku augstskolā... šoreiz algebra... pasniedzējs baigi labais... Dairis Kriķis... nenormāls matemātikas monstrs un frīks vienā personā. Šodien svētdiena... visa diena pagāja pie datora... gatavoju SIA dibināšanas papīrus... baigais čakars... atskan telefona zvans... "Te jūs traucē Ilona- no Dāvidšova... nevēlies piedalīties rītdienas filmēšanā? " Atteicos jo rīt vēl šis tas darāms...

Kārtējo reizi sāp visas malas... katru dienu kaada cita ķermeņa sastāvdaļa... vakar ceļa locītava... šodien sāns... sāp it kā būtu apendicīts... bet kreisajaa pusē... taatad nevar būt... vai arī es esmu savādāks... mazliet dīvains- iespējams pat, ka mana sirds atrodas labajā nevis kreisajā pusē... ko var zināt? Rīt kruta diena... skolā paredzētas 9 stundas, bet notiek tikai pēdējās 3... tātad var ilgāk pagulēt un tikai 13.30 doties uz skolu... varu saderēt, ka puse klases neatnāks vispār... pareizi vien ir... tā tik es tāds apzinīgs :D

Beidzot vairs nav pohas... vakar visu dienu... bet tādas tīri paciešamas... ne tā kā citas reizes. Piektdienas- sestdienas pasākums lika sevi manīt... esmu apmierināts... kaut biežāk būtu tādi pasācieni...

Šodien jau ceturtdiena... tas ir labi...vēl tikai viena diena jāizcieš moku kambarī... skolā. Tad būs pienākusi ilgi gaidītā nedēļas nogale... Boldrikam dzimene... sajūtu alkohola vilinošo smaržu... es dzirdu kā tas mani sauc. Taču pirms tam... sākas vispārizglītojošie kursi... Banku augstskolā... tie ilgs no oktobra līdz pat aprīlim... šausmas cik ilgi... taču nepieciešama lieta... viss tiek darīts manas... nē- visas latvju tautas nākotnes vārdā... būšu finanšu haizivs...

Piektdiena... skolotāju diena... tikai 4 mācību stundas. Pēc tam mazliet izklaides "Double coffe"... gribējās iedzert alu. Laiks vienkārši pretīgs... līst sīks- smalks lietus. 17.00 bija paredzēts iet uz "Banku augstskolu"... informācijas diena... mēs ar Jenotu sēdējām ļaužu pārpildītā zālē... bija ļoti gaišs... lutras pārmērīgais spožums un garlaicīgās runas uzdzina man miegu... gribu prom. Pasākums ilga tikai 1 stundu... solīto 4 stundu vietā... labi ka tā... citādi būtu nojūdzies. Vēlāk uznāca lielā kāre pēc iedzeršanas... jāiet uz Maximu. Pie Boldrika laika gaitā sanāca diezgan daudz cilvēku... mēdz gadīties... mēģinājām skatītie kautkādu multeni par karā iesauktiem baložiem... sviests... līdz galam nenoskatījāmies... Boldrix ar jenotu mazliet aizrāvās ar giču spēlēšanu... es pat aizmigu uz brīdi... apnika... ap trijiem aizgājām gulēt... No rīta... ap vieniem piecēlāmies... apēdām maizītes ar karbonādi... aizbraucu mājās... neko prātīgu tā arī neizdarīju...

Laika ziņas nemelo... vismaz šodien... tika teikts, ka šī būs pēdējā siltā un saulainā diena... pašlaik līst lietus. Pirms brīža bija nenormāls pērkona grāviens... likās ka kautkur trāpīja... drošivien... mašīnu signalizācijas gaudoja piecas minūtes. Mani izsita no ierastā vakara ritma... pēc lielā spēriena noraustījās datora monitors... labi, ka neko neizspēra...

Visa diena vienkārši izšķiesta... nekas cits nebija ko darīt... sēdēju pie datora... skatījos visas filmas pēc kārtas. Divi pilnīgi pretstati- komēdija( Eurotrip)... tiešām laba filma... ļoti labi joki... un šausmene( The Amityville horror) sen nebiju tik labu šausmu filmu redzējis... jūtu, ka ilgi vēl atcerēšos. Rīt atkal skola...

Piektdien pēc skolas biju sadomājis aizbraukt līdz Kuldīgai... nesnāca. Kārtējo reizi nācās palikt Rīgā... jo plāni pēkšņi bija mainījušies. Piektdienas vakarā biju ieplānojis doties uz Vecāķiem... nosvinēt Uldžam dzimšanas dienu, kas būs tikai nākam trešdien. Ceļā devāmies pa tumsu, apmēram, pulksten 21.00. Bija jāsteidz uz vietējo Origo nopirkt kaut ko dzeramu... alu... jo, kā zinām sausais likums sākas 22.00... nedrīkstēja nokavēt. Pieturā pie Rīgas cirka nostāvējām kādu pus stundu... autobuss kaut kur kavējās. Ceļā pagāja stunda. Pa ceļam tika iztukšotas dažas alus pudeles... nevarēja atturēties šai jaukajai stikla šķindoņai. Protam nevarēja iztikt bez tizluma pilniem izlēcieniem... Uldža aplējās ar alu... mazliet notizlojās... bet tas pie di...s. Veiksmīgi tikuši galā devāmies uz svinību norises vietu. Viss bija savās vietās... gan paika... gan šis tas dzerams... zajebis. Uldžam pa vasaru bija uzradies galda teniss... tas tika mocīts vairākas stundas... apmēram līdz 3.00 no rīta... laikam mazliet aizrāvāmies. Ap 5.00 sagribējās gulēt... aizmigu. Pēc laka pamodos no Valtera atraktīvās krākšanas... viņam tā gadoties kad viņš ir iedzēris... saprotams. Cēlāmies 9.00... pats nesaprotu kapēc tik agri. Pēc brokastīm atkal galda tenisa mači. Secinājām, ka visi klātesošie spēlē aptuveni vienlīdz labi. Ap 13.00 sagribējās mājās. Bija sajūta, ka neesmu tur bijis veselu nedēļu... kaut gan tikai pusotru diennakti. Esmu apmierināts ar pasākumu... vajadzētu tādus biežāk.

Šodien skolā biju dežurants... parastais. Viss kā jau parasti... sēdēt pie galdiņa un garlaikoties... uz stundām protams nav jāiet... jeee. Princips vienkāršs... no skolas nedrīgst izlaist nevidusskolnikus( pamatskolniekus). Taču kautkā viņi pamanās tikt ārā... gandrīz kā čūskas izlokās... saķert nevar. Jenotam, pēc ļoti gariem paskaidrojumiem, beidzot pieleca, ka pamatskolniekus nevar laist ārā nevis lai viņi nepīpētu(protams arī tas), bet gan lai neatgadās kas slikts... mašīnas tomēr daudz uz ielām. Ātrāk tiku prom... no skolas... pārējie palika mācīties. Pec skolas alus... Boldrika pagalmā... tā jau sāk kļūt par tādu kā tradīciju... joks... es neesmu dzērājs... es tikai mīlu iedzert. Jenots gribēja uz poliklīniku iet... dabūt atbrīvojumu no peldēšanas... invalīds... gaidījām rindā apmēram kādu stundu... zajebal jau bija... nevajadzēja viņam iet līdz un lieki izšķiest laiku... bet ko padarīsi? Kādreiz nākas arī gaidīt...

Kājas augšstilbi sāp jau otro dienu... laikam būšu pārpūlējies... pie visa vainīgas vardītes. Viss pa vecam... skolā vienas un tās pašas sejas... tikai Boldrika seja nav starp pārējām... viņš laikam skolu atmetis. Divas brīvas stundas... garlaicība... jārisina "Sudoku". Politikas zinības... jaaa... aizmigt var... klasē bijām 10 cilvēki- secinājums: nākotnē pilitiķi būs deficīts... labi vien ir... būs mazāk kabatās bāzēji. Noklausoties dažu cilvēku sarunās uzzināju šausmu lietas... viena meitene( sauksim viņu par x kundzi :D) pagājušo nedēļ bija aizbraukus uz pirti(tā teikt tusu)... ar nodomu izklaidēties... tur x kundze nokrita no balkona un sasita galvu... tagad x kundzei ir paralizētas abas kājas... mazs joks pārvērtās traģēdijā.

P.S. pārmērīga alkohola lietošana ir kaitīga veselībai

Piecu stundu laikā nav iespējams izgulēties... pilnvērtīgi... nevis fakts... bet realitāte. Rudens ir oficiāli iestājies... laiks vienkārši pretīgs. Cilvēku sejas kā no akmens... pārsvarā bezemociju skatieni... bail metās skatoties... nožēlojami. Šodien ģeogrāfijā kontroldarbs... par zemniekiem un viņu ikdienas ģēlām. Jenots šodien sadomāja pirkt giču... aizgāju viņam paasistēt... ka nesastrādā ko nelabu. Kaut kādu pus stundu viņš noņēmās ar ģitāru pētniecību... slimiķis... tāpat nopirka to kuru bija noskatījis jau vakar. Saksofona Juris... kā jau rūdīts šņabja dzērājs... pasviedz ideju... vajadzētu lielo pirkumu "nomazgāt"... sacīts darīts. Tur pat aiz stūra kautkāda kafejnīca. Paņēmām pa 50... normāli! Pie Boldrika tika mainītas stīgas. Nepagāja ne 5 minūtes, kad Boldriks notizlojas un saplēš ceturto stīgu... laikam noskauda. Ko var darīt?... gadās.

No rītiem ļoti tumšs vēl ārā... nevar saprast vai diena vai nakts. Tūlīt celšos... tik ļauj pāris minūtes vēl pagulēt. Laukā paveros ar vienu aci... lietus... nepatīk man lietus. Trolejbusā dabūju stāvēt kājās, jo viena omīte iegrūda man sejā... invalīda apliecību. Nekas cits neatlika. Pēc sporta esmu vienkārši beigts... smagi bija. Boldrix šodien nebija skolā... kā vienmēr. Tad seko visnepatīkamākā dienas daļa... garderobes tantiņas nedeva manu vējjaku... kuces... mēģināja man uzlikt vainu nummuriņa nozaudēšanā... es neesmu vainīgs... 100% zinu. Mūsdienu naudas rausēju sabiedrība... gribēja Ls 5 uzvārīt. Tik viegli nepadošos... panākšu savu taisnību. Ja rīt līs lietus būšu izmircis, jo man nav jaka! Uzrakstīju domrakstu- tēma- "Vai viegli būt jaunam?"... sviests... atkarībā no kuras puses skatās. Vispār pēdējā laikā cilvēki tādi dīvaini.

Šodien biju Lāčupē... uz kapiem. Baig negribējās braukt- man jau vispār kapos tā ne pārāk- bet ko lai dara? Pienākums sauc. Braukšana omītēm pārbāztā sabiedriskā transporta vagonā ar nav no tām patīkamākajām... visādas domas rosās pa galvu... šķiet es biju pats jaunākais. Taču tā nekāda vaina... saelpojos svaigu gaisu. Visu atlikušo dienu pavadīju rakādamies pa internetu... bija jāatrod kautkas par lauksaimniecību Baltijas valstīs... baigais čakars... kādas 4 stundas nomocījos līdz atradu... smejieties vien! Nav nemaz tik vienkārši... pamēģiniet paši ja neticat. Bet tagad kad darbs padarīts... jūtos morāli pacilāts. Gribējās paskatiīties kādu filmu... derētu kāda šausmene... House of wax... skan labi! Baigi labā filma, iesaku noskatīties. Labi... jāaizdedzina vīraks un jāiet pagulēt.

Pizģets- iesnas. Vakardienas neizžāvētie mati laikam darījuši savu. Tas turpmākai zināšanai... ne soli laukā ar slapjiem matiem...ai, ko es te muldu... tā pat kādreiz nāksies to atkārtot.

Iespējams, ka 2005. gada 14. septembris lielai daļai skolnieku paliks atmiņā kā smēķētāju apspiešnas diena. Diena sākās kā normāla parasta diena- neviens nejuta, ka briest MILZU sazvērestība. Apmēram pulstens 11.00 viss sākās. Skolā pirmais garais starpbrīdis- skolēni dodas savās ikdienas gaitās- protams uz tuvējo skvēru... uzpīpēt... ko tad vēl citu? Salasījusies diezgan raiba publika- īsi, gari, tievi, resni, jauni un veci cilvēki, kurus skārusi smēķēšanas epidēmija. Menti nekur tuvumā nav un visi mirīgi velk vienu dūmu pēc otra. Taču kā viņi maldās... kāds paslepus vēro... redz katru kustību un elpas vilcienu... Taču izrādās ka VIŅI ir starp mums- izskatās uz mata kā parasti mirstīgie. Sieviete rozā jaciņā kaut ko meklē savā somiņā... un kā jūs domājat ko viņa izvelk no tās? Neuzminējāt... tā nav pūdernīca vai kārtējā lūpkrāsas tūbiņa. Viņa izvelk policista apliecību:"Tā, visi paliek uz vietas, neviens nekur neies! Kāds ir jūsu vārds, uzvārds, tēva vārds?! Ak tu vēl iedrošinies kaut ko jautāt?!" Pēkšņi VIŅI sāk sarasties arvien vairāk un vairāk... nu ir VĀKS! Apmēram 20 minūšu laikā vismaz 30 cilvēki saņēma protokolu par smēķēšanu skolas teritorijā... Uz jautājumu- kur beidzas skolas teritorija?- atbilde netiek sagaidīta- īsti mentu garā. Viņiem bija pilnīgi vienalga, ka kāds ir pilngadīgs( lielākajai daļai bija 18). Pirkt drīkst bet pīpēt nē! Kas ar šo pasauli notiek. Reids turpinājās pa Krišjāņa Barona ielu uz augšu... drošivien ne viens vien uzķērās uz šīs smalki izplānotās sazvērestības āķa. Tagad neviens vairs nevar justies drošs... varbūt pat tagad kāds tevi redz... novēro katru tavu, pat niecīgāko, kustību. Labāk esiet modri... un atcerieties, Ka VIŅI ir visur... Patiesība ir tur ārā!

Kā jau katru rītu piecēlos no savas migas un kā zombijs-galīgi aizpampis-izvēlos no mājas. Vējš TĀ iepūta sejā... Trolejbusā ik pa laikam iekāpj kāda pensionāre-palaist apsēsties vai nē... Kas tas par jautājumu vispār? Protams ka nē... izliekos aizmidzis. Pietura ''Centrālā stacija''-zajebal jau viņa. Jau treso gadu- diendienā- katru rītu dzirdu šos vārdus:''Nākamā pietura Centrālā stacija''. Labi tas viss ir sīkums. Uzzvanu Boldrikam- pirms skolas taču jāuzpīpē. Uzzināju, ka par vakardienas algebras kontriķī dabūju 8... ZAJEBIS- nodomāju pie sevis- gads iesākts godam. Brīžiem sajūtos kā ģēnijs... bet tikai dažreiz. Peldēšanas stunda- viss notiek- Balodis(visīstākais tirāns) nodzenā kā dzīvniekus. Hlors- mijiedarbībā ar acīm- rada baismīgu skatu... acis kā asinīm pielietas. Bet tas arī nekas, gan jau pāries. Mājās arī viss pa vecam... oķene savus pienākumus pilda godam...kāda vaina padzīvot kā karalim- vismaz mājās.

Šodien no rīta kārtējo reizi braucu uz skolu. Pati pirmā stunda kontroldarbs algebrā. Domāju ka būs pilnīgi easy, bet nē. Kontroldarba laikā man kārtējo reizi aptumšojās prāts- nevarēju normāli padomāt. Protams- kā jau parasti- visu atcerējos kad kontroldarbs bija beidzies. Ģeogrāfijas stundā kā parasti pilnīgs boring- nekas cits neatlika kā risināt krustvārdu mīklu( to no tās avīzes ko no rītiem var pa velti dabūt). Pārējās stundas paskrēja vēja spārniem. Pēc stundām man iešāvās prātā kārtējā ašā ideja- kaut kādā veidā vajadzēja tikt kabinetā un pabeigt kontroldarbu- protams nelegāli. Bija jāgaida kad uz mājām notīsies algebras skolotāja Siliņa( viņa arī mūsu klases galva). Mūsu klases meitenei- vinju sauc Balde- bija pienākusi uzkopt klasi( obligāts pasākums).Mēs no viņas dabūjām kabineta atslēgu un abi ar jenotu(oskarro) aizskrējām pievīlēt vēlvienu( priekš mums)- viss mission imposible process ilga tikai 5 minūtes, jo jenots(oskarro) skrien kā zvērs. Viss beidzās veiksmīgi- tam par godu, pēc lielā action, aizgājām pie Boldrika(derum) izšaut pa aliņam. Tad devos mājās. Te nu es tagad sēžu un uzjautrinos par šīsdienas piedzīvojumiem- ar cerību ka rītdiena būs vēl labāka.

Laikam būs jāmauc gulēt. Pirms tam vēl jāieķer kārtējais pirmsmiega dūms un jāpavēro kā vilciens brauc gar māju. Bet biezi visu prieku sabojā stulbie krievi, kas kārtējo reizi bļauj kā ķerti, šajā vēlajā vakara stundā!

Tikko piedžoinojos :D Vispār nekā nevar saprast! Pilnīgs sviests!