Dzīves straume...

Kā jau katru rītu piecēlos no savas migas un kā zombijs-galīgi aizpampis-izvēlos no mājas. Vējš TĀ iepūta sejā... Trolejbusā ik pa laikam iekāpj kāda pensionāre-palaist apsēsties vai nē... Kas tas par jautājumu vispār? Protams ka nē... izliekos aizmidzis. Pietura ''Centrālā stacija''-zajebal jau viņa. Jau treso gadu- diendienā- katru rītu dzirdu šos vārdus:''Nākamā pietura Centrālā stacija''. Labi tas viss ir sīkums. Uzzvanu Boldrikam- pirms skolas taču jāuzpīpē. Uzzināju, ka par vakardienas algebras kontriķī dabūju 8... ZAJEBIS- nodomāju pie sevis- gads iesākts godam. Brīžiem sajūtos kā ģēnijs... bet tikai dažreiz. Peldēšanas stunda- viss notiek- Balodis(visīstākais tirāns) nodzenā kā dzīvniekus. Hlors- mijiedarbībā ar acīm- rada baismīgu skatu... acis kā asinīm pielietas. Bet tas arī nekas, gan jau pāries. Mājās arī viss pa vecam... oķene savus pienākumus pilda godam...kāda vaina padzīvot kā karalim- vismaz mājās.