Dzīves straume...

Šodien skolā biju dežurants... parastais. Viss kā jau parasti... sēdēt pie galdiņa un garlaikoties... uz stundām protams nav jāiet... jeee. Princips vienkāršs... no skolas nedrīgst izlaist nevidusskolnikus( pamatskolniekus). Taču kautkā viņi pamanās tikt ārā... gandrīz kā čūskas izlokās... saķert nevar. Jenotam, pēc ļoti gariem paskaidrojumiem, beidzot pieleca, ka pamatskolniekus nevar laist ārā nevis lai viņi nepīpētu(protams arī tas), bet gan lai neatgadās kas slikts... mašīnas tomēr daudz uz ielām. Ātrāk tiku prom... no skolas... pārējie palika mācīties. Pec skolas alus... Boldrika pagalmā... tā jau sāk kļūt par tādu kā tradīciju... joks... es neesmu dzērājs... es tikai mīlu iedzert. Jenots gribēja uz poliklīniku iet... dabūt atbrīvojumu no peldēšanas... invalīds... gaidījām rindā apmēram kādu stundu... zajebal jau bija... nevajadzēja viņam iet līdz un lieki izšķiest laiku... bet ko padarīsi? Kādreiz nākas arī gaidīt...