Dzīves straume...

Šodien no rīta kārtējo reizi braucu uz skolu. Pati pirmā stunda kontroldarbs algebrā. Domāju ka būs pilnīgi easy, bet nē. Kontroldarba laikā man kārtējo reizi aptumšojās prāts- nevarēju normāli padomāt. Protams- kā jau parasti- visu atcerējos kad kontroldarbs bija beidzies. Ģeogrāfijas stundā kā parasti pilnīgs boring- nekas cits neatlika kā risināt krustvārdu mīklu( to no tās avīzes ko no rītiem var pa velti dabūt). Pārējās stundas paskrēja vēja spārniem. Pēc stundām man iešāvās prātā kārtējā ašā ideja- kaut kādā veidā vajadzēja tikt kabinetā un pabeigt kontroldarbu- protams nelegāli. Bija jāgaida kad uz mājām notīsies algebras skolotāja Siliņa( viņa arī mūsu klases galva). Mūsu klases meitenei- vinju sauc Balde- bija pienākusi uzkopt klasi( obligāts pasākums).Mēs no viņas dabūjām kabineta atslēgu un abi ar jenotu(oskarro) aizskrējām pievīlēt vēlvienu( priekš mums)- viss mission imposible process ilga tikai 5 minūtes, jo jenots(oskarro) skrien kā zvērs. Viss beidzās veiksmīgi- tam par godu, pēc lielā action, aizgājām pie Boldrika(derum) izšaut pa aliņam. Tad devos mājās. Te nu es tagad sēžu un uzjautrinos par šīsdienas piedzīvojumiem- ar cerību ka rītdiena būs vēl labāka.