CALM PROCRASTINATION
Recent Entries
12/18/14 11:16 am - satiku šamani, hahaha:
Dažreiz grūti izvēlēties - ko es gribu un ko man vajag. Jāgrib to, ko vajag.
Ik pa laiciņam, aptuveni divreiz gadā ir jāpasēž ar šamani, kurš nomaskējies par vienkāršu
vīriņu ar suni. Pēc stundu ilgas sarunas es pietiekoši saprotu, ka ar mani vēl ir ļoti labi
pretēji iepriekš domātajam, ka ar mani ir pavisam traki. Traki - tā saka tie cilvēki, kuri
jau kļuvuši akli un vairs nespēj saredzēt to gaišumu un mīlestību. Pavisam nomākti cilvēki
iet pie psihoterapeita, bet man vēl pagaidām pietiek ar jauku vakara sarunu.
viņš atvēra savu mīļāko grāmatu ar ļoti skumjiem un depresīviem zīmējumiem.
pirms tam es Ilzei teicu, ka esmu kļuvusi pavisam negatīva un saredzu par daudz slikto.
atnāca izraēlietis un iespaidoja, atverot to grāmatu ar melniem zīmējumiem un jautājot man,
ko es tur redzu. Es redzēju pavisam naivi, ne līdz galam un dažos zīmējumos redzēju tikai drūmu bildi,
bet nespēju sasniegt simbolu. Šodien es sapratu, ka es nespēju to simbolu saskatīt,
jo mans prāts vēl nav tik tumšs. Neesmu vēl tik nogurdināta. Juhū, es nevarēju nolaisties līdz
dziļumam melnās realitātes akā. Es joprojām dzīvoju sapņos par to, ka viss ir skaisti un viss būs labiņi! Esmu joprojām mazliet melanholisks optimists.
Tas ir tā, ka pesimists saka:"Fak, man krīt nost roka un tagad es te nomiršu pavisam.", savukārt es saku:"Nolāpīts, man krīt nost roka, bet bija forši un gan jau es atveseļošos un atkal viss būs labi!"
Manas domas joprojām ir siltumā, pie jūras un burbulī.
Ļoti labi, ka tagad manas mājas ir saudzīgs, drošs burbulis - Stuttgart.
12/17/14 09:25 pm
Izraēlieša mīļākā grāmata priekš manis ir pārāk drūma.
Man patīk skatīties bildes ar Francijas Rivjēras ainavām un grezniem savrupnamiem, ar gaiši zilām jūras dzelmēm, kur peld krāsainas zivis un sapņu vaļi.
Pēc šī vakara sarunas es arī zinu, ko es varu gleznot - jaunu mīļāko grāmatu kādam, kas vēlas uzlūkot skaisto visu to ikdienas galvas kausu vietā.
Jābrauc uz Ibizu vasarā un jāglezno spilgtā akrilā pozitīvisms un mīlestība pret skaisto- netveramo.
Kā teica Svens - jā, Signe ir traka, bet pozitīvā ziņā. Es nevienu neapdraudu savā trakumā un neslepkavoju. Esmu bērnībā ļoti nemīlēts bērns izaudzis izmisīgā mīlētājā.
I vsjo.
Iešu tajā darbnīcā un gleznošu skaistumu, jeb to, kas mums ir par maz :-)
12/15/14 07:21 pm
Tagad prātoju, kam man Ciba. Pamazām atbrīvojamies no interneta. Līdz tas ir nepieciešams vienīgi... Kam? Izlasīt ziņas, laika ziņas un mūziku paklausīties.
Drīz jāpieņem lēmums par izdzēšanos pavisam no Cibas arī. Ir taču 21.gadsimts, man labāk padodas rakstīt uz papīra, adīt un gleznot ar otu :)
12/9/14 08:01 pm
Eksāmenu stress, rudens un ceturtdienas ceļojuma stress atkal noveda manu spiedienu līdz panikas lēkmei
un pilnīgam vakariņu ēstgribas trūkumam.
Un es uzdodu sev jautājumu, kamēr viņš bērnus liek čučēt, kāpēc es viņam tāda trausla un nogurusi esmu vajadzīga?
12/8/14 11:47 am
Tagad mums ir ieildzis novembris, bet arī tas šeit ir normāli. Divas nedēļas bez saules. Šodien tāds blāvs saules plankums brīžiem parēgojas.
tas nav pietiekoši. Ziema man nepatīk ne Rīgā, ne Štutgartē. Prieks tikai pie bērnu dārza satikt latviešus.
citādā ziņā, esmu rudens depresuhā. Vienmēr, katru gadu, es baidos no ziemas, jo ir tumši un auksti.
Pārvēršos miega īgnā lācītī. Nekas, es sevi mierinu, šonedēļ, jau piektdien ar mammu iesim Rīgā solārijā iesilt un nobrūnēt :)
Vēl Rīgā jāsapērk dzijas un adatas, lai pēc tam arī šeit varētu visu atlikušo ziemu kaut ko adīt.
Vakardien pagrabā atradām galda spēles un ar puisēniem līdz pusnaktij aizrāvmies trakā labirinta spēlē.
šodienas deutsch prūfungs bija kā Jaungada rīts - sagaidīts,nosvinēts un pēc tam iekšā paliek tāds tukšums.
man,iespējams,ir 25gadnieka krīze, kad es nezinu vai gribu vēl būt dizainers, vai ko es vēlos sasniegt un par ko kļūt
Tād es sevi paspīdzinu ar šīm domām. Esmu pilnas slodzes mamma, prātīga un kārtīga kļuvusi esmu, bet it kā vēl kaut kur realizēties gribās.
Vakardien aizrunāju darbnīcu/studiju. Iešu svētdienās vienatnē gleznot. Sapratu, ka nebija labi atmest gleznošanu un mākslu bailēs no trakuma.
Labāk tomēr, ka visi saka:"Tava māksla ir traka.", nekā es pati kļūstu traka,jo vairs neizlaižu to melnumu caur mākslu no sevis laukā.
tagad mēģināšu gleznot kaut ko labu, bet melnums nāks laukā meditatīvajā krāsu procesā.
ir tā vēl kādam, ka mākslošanās iztīra/attīra domas un jušanu.
varbūt vienkārši tas drūmums no pazaudētā zoba un antibiotikām, kuras man tagad jādzer. Un no domas,ka jāliek implants un tas maksās 900€ no vīra kabatas atkal?
12/8/14 09:49 am - laimē kratos
Šorīt piebeidzu vācu val. A2, diploms man ir kabatā! Nē, sertifikāts :))
kā jau vienmēr likās, ka esmu muļķe,nepietiekoši mācos un ka nenokārtošu.
12/3/14 04:07 pm
Es te iemigu ar savu sašuvumu un dulla galva no narkozes.
Arte rādīja aklās sievietes ceļojumus un es aizmigu. Pēkšņi mani pamodināja Krišus ar jautājumu:
"Kāpēc delfīniņiem ir tādas actiņas?"
Dikti mīļš viņš, bet nav spēka izdomāt atbildi šoreiz.
Man pie mutes ir auksta gēla paciņa. Labi, ka man ir vācu apdrošināšana, savādāk būtu miljons jāmaksā.
Bet pēc šī procesa gan esmu nomocījusies un bēdīga.
12/2/14 03:00 pm
Arte ir superīgs tv kanāls. Skatījos filmu par Paul Grüninger un apraudājos. Tur ebreju sieviete brien pāri upei ar raudošu bēbīti rokās.
Paldies, ka mums viss ir, paldies, ka mums ir labi.
11/30/14 06:17 pm - ...bet liels arī nogurums:
Bet lielajos mež-parkos Štutgartē ir palaistas aitas ganībās, nevis zāles pļāvējs traktors. Īstas aitas tepat pie mājām ļoti kontrolēti apēd garo zāli pirms ziemas. Tiesa gan, tas nav nekāds kontrolētais mauriņš, bet gan vairumā parku te neviens zāli pa vasaru nepļauj, dārznieki ļauj veidoties dabiskai pļavai ar puķēm. Un ziem-rudenī gluži dabiski pienācīgi atnāk aitas un apēd pa vasaru izaugušo pļavu. Tas ir tik skaisti, jo mēs itkā dzīvojam pilsētā, kas ir tāpat kā Rīga ar 1milj. apdzīvota, bet tai pat laikā parku un mežu pilsētas vidienē ir tik daudz, ka reizēm sajūta kā laukos...un kad ir atnākušas tās aitas, vispār pārņem tāda bērnišķīga prieka sajūta!
Vakardien bijām uz to lielo Štutgartes Ziemassvētku tirdziņu. Tas ir liels pasākums, katru dienu no Šveices sabrauc autobusi ar tirdziņa tūristiem. Bērni lielā laimē vizinājās karuseļos un es tur apakšā biju maza un smējos, jo no augšas skatījās smejoši bērni. Tikai aizbrauc uz centru un uzreiz ir priecīgi, jo centrā jau ir Ziemassvētki :-)
Tūliņ atbrauks kolēģis un mums būs jārunā par jaunu logo. Tīrīšanas firmai. Ai..
11/27/14 12:54 pm - valodas:
Mans sešgadnieks runā latviešu, angļu un pamazām vācu valodā. Šodien iesniedzu dokumentus
Valdorfa skolai, lai viņš nākošgad tiktu uzņemts pirmajā klasē. Izrādās, la skolas programmā ir arī franču.
Jaunākais pagaidām ir apmaldījies tulkojumā, viņš nejūt atšķirību starp angļu un vācu valodām, tāpēc runā sajaucot kopā trīs valodas.
sīkajam drošvien grūti aptvert,kura ir kura valoda, jo bērnu dārzs ir vāciski, bet mājās mēs runājam angliski.
11/27/14 12:06 pm
Es domāju,ka vācu valoda brīžiem mēdz būt ļoti pretīga.
tieši par artikulu locījumiem, runājot.
gluži neticami, ka esmu apņēmusies to tagad iemācīties. Visa dzīve paies, kamēr pieleks
11/22/14 09:22 pm
Tie latvieši, kuri nedzīvo Latvijā, ir patriotiskāki par Latvijas latviešiem. Štutgartes latvieši un latviešu bērnu skoliņa sarīkoja sirsnīgu koncertu
par godu Latvijas dzimšanas dienai. Dejoja vietējais tautas deju kolektīvs, dziedāja viesi no Briseles, dancoja mazo bērnu kolektīvs.
Pie mums pat atbrauca Latvijas vēstnieks Eiropas padomē Rolands Lappuķe un mācītājs Rozītis. Visi cilvēki tik gaiši, īsti un sirsnīgi.
Es sašuvu mazajām meitenēm deju brunčus, kāds cits sarūpēja dekorācijas, vēl kāds organizēja koncerta programmu un viesu ierašanos.
Galu galā šodien pēc svētkiem atgriezāmies mājās noguruši, bet laimīgi :-)
11/21/14 03:29 pm
Viss ir tik daudz mainījies kāda viena gada laikā. Šķiet, ka vajadzētu atkal nomainīt Cibas vārdu, jo tā pagātne, kas vērpjas arhīvā, es tagad neesmu.
Dažbrīd visas atmiņas, kas man pieder, liekas, nav manas, bet kāda cita cilvēka. Varbūt vajadzētu izsūdzēt grēkus. Esmu bijusi slikta, ļoti, ļoti slikta un tāpēc
manas atmiņas nav manas, es nepazīstu to cilvēku, kurš šeit bija pirms tam.
11/18/14 09:32 am
Vakardien vakarā saņēmos un pēc 10km noskrēju vēl 5km. Vīram taču visu laiku bija taisnība - ja tu vari noskriet 10km, kas gan ir vairs tie pieci.
Grūtākais skriešanā ir pirmie 3km, pēc tam jau viss ir atkarīgs no tā vai mans ieilgušais bronhīts liks sevi manīt.
esmu stulbene, skrienu 15km par spīti tam ka jau divus mēn man ir bronhīts.
11/15/14 06:21 pm
Vakardien dzīvoklis piepildījās ar spāņu un itāļu virtuves aromātiem, jo mana klase sapulcējās uz otro "International Diner Party".
Jose, Piero, Mario un Jurena(tas ir normāls vārds sievietei no Tenerifes) gatavoja savus tradicionālos ēdienus, bet mūsu 100kvm saspiedās 20 cilvēki un visi bija paēduši un laimīgi.
super, man ir vislabākā klase vācu valodas kursos :)
es izdzēru glāzi baltvīna un ap 22:00 palikušie biedri gatavoja cuba libres no mūsu Kubas ruma.
Vīrs šodien pamodās ar ruma smaciņu, bet es viņam pagatavoju atsvaidzinošus augļu salātus.
Viegli
11/13/14 09:45 am - Sapņi:
Šonakt sapnī ar savu vidusskolas labāko draudzeni uz dueta - Artuss Kaimiņš un Andris Kivičs koncertu.
Viņi tūrē viesojās Vācijā.
Iespējams sliktākais sapnis pāris gadu laikā...
11/4/14 04:49 pm
Mēs esm ielūgti uz kāzām. Jūnijs, Ibiza.
Biļetes nopirktas, airbnb apartmenti rezervēti.
es zinu, ko es darīšu nākošajā vasarā :)
Šajā pelēkajā dienā jo sevišķi patīkami fantazēt par Ibizas pludmalēm.
11/4/14 08:30 am
No visiem stresiņiem man bija parādījušās grūtības iemigt un miegs visbiežāk bija sekls un pilns ar sapņiem.
vakardien vīrs man nopirka baldriāņus. Un pēc ilgiem laikiem es čučēju tik ciešā miegā, tik dziļi, bez neviena sapņa.
fantastisks miegs! Esmu tik priecīga, ka tā izgulējos, vienīgi varētu kādas divas stundas ilgāk :)
11/2/14 03:28 pm
Sajūta uz mirkli čābīga, kad Instagramā parādās paziņojums:"Valsts Ieņēmumu Dienests started following you"
Haha
10/29/14 11:23 am - Panic!!!
Svētdienas rītā pamodos un kādas minūtes sēdēju gultā ar panikas lēkmi un stāstīju vīram, ka man no kaut kā ir bail.
Viņš man lika saģērbties ātri un iet skriet. Biju sagurusi, tāpēc 08:00 noskrēju tikai 5km, bet kad atgriezos...
Tik ļoti viņam bija taisnība - panikas lēkmes ir dēļ zema asinsspiediena. Paskrēju mazliet, atgriezos mājās un svētdiena bija fantastiski mīļa diena ar bērniem mežā,
kamēr viņš trennēja tenisu. Saulaina diena.