Šorīt nākot uz darbu atcerējos sarunu, ko garāmejot biju noklausījies stacijas tunelī.
Vienā tā galā uz kāpnēm sēdēja bezpajumtnieks un ubagoja. Brīdī, kad gāju garām, pienāca otrs tāds pats un ar teikumu "Nu, ko sēdi izlaidies kā mājās dīvānā?" sveicināja sēdētāju.
Tad abi kopā gardi nosmējās.