|
Septembris 10., 2005
08:31 vakardien agri no rīta [ko nu muldu... piecas pāri desmitiem :)], tikko izkāpusi no sava tramvaja, devos caur okupācijas muzeja lai-arī-kā-to-nesauktu... un tur vienmēr kaut kur vai arī tālāk ir onkulis.... spēlē saksofonu... tobrīd viņš bija mitējies un es mierīgi pagāju viņam garām. pec mazmaza brītiņa viņš atsāka spēlēt. man iespēra zibens un ne tikai acis sāka raudāt, visā ķermenī kāpa saviļņojums.... somewhere over the rainbow. Mūzika: klusums
|
Comments:
un trīsas, un zosāda no patīkamības.. |
|
|
Sviesta Ciba |