|
|
|
Jūnijs 16., 2005
18:04 - ..but home is nowhere.
jūtos pēc... nezinu kā. sausums ir manī. arī iekšā, tas ir fantastiski. visā visumā fantastiski nelabi.
nupat ierados mājās. es neesmu vainīga, ka es spēju saprast. un, ja ne saprast, TAD PIEŅEMT. un ka man nepatīk vienpusēja lietu/cilvēku/parādību nolikšana. un ka es cenšos aizstāvēt. un nespēju vairs sevi aizstāvēt. un "you know i gave that horse a carrot so it'd break your foot" neizklausītos pat ne nedaudz labi latviski.
un es izlēmu visu norīt. labāk paklusēt muļķīgi, nevis pateikt kaut ko, ko jebkādā veidā varetu nožēlot. pienāks nakts un ... būsim brīvi.
uzliku Hundred Reasons, kaut gribēju White Stripes. skaisti jau ir, bet es gribu morālu atbalstu. te un tagad.
bet nekur tālu netiku - atkal TheFutureEmbrace. FANTASTISKI. beidzot pilnā skaļumā. beidzot mierā.
[..] nāk prātā Dostojevska "baltās naktis". Protams, ka es spēju identificēties ar to misteru, bet nekad nebūtu cerejusi tur nonākt.... es neesmu nožēlojama. tikai savādāka.
man šķiet, ka manam kaķim patīk "All things change". viņš tā dīvaini bija pacēlis galvu. we can change the world atkārtojas atkal un atkal un atkal.... es zinu. un pat ja neizdodas, god bless us for trying....
nja. es laikam to visu rakstu, jo jūtos tik bezspēcīga. karstums ir visu izsūcis, mans prāts ir noguris no domāšanas.
un skan To Love Somebody.
Garastāvoklis:: drained
Mūzika: Billy Corgan ft. Robert Smith - To Love Somebody
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
