sapratu jau sapratu - dzīve ir šodiena un tagadne..
arī man.. laikam tāpēc jau nekad neko jaunu nevienam nevaru pastāstīt, jo man viss ir jauns un tagad..
sapratu?!
nea, neizsauc uguni, bāc, es gan maita uzbāžos..
mh.. man jau viens teica - nevajg uzbāzties ar pozitīvismu citiem, heh.. laikam tomēr neidodas, ja ne ar pozitīvismu, tad ar kauko citu iekš manis..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

haha.. :D jāāāāāāāā. nav labi uzbāzties ar pozitīvismu... [jo sajūta ir pretīga], taču vēl nelabāk ir kaut kāda iejūtīguma uzliesmojumā mēģināt to noslēpt vai arī vispār neparādīt, ka tāds ir.. vai arī aiziet ar visu gaismu garām... nekad ja nevar zināt, ko tas cilvēks PATIEŠĀM grib.......

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tik tagad sapratu, ka agrāk domāju, ka labā nekad nevar būt par daudz.. a bet vai tad var? man liekas, ja nav līdz šķermumam, ir ou.k.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet vai tad.... njā.. gribēju prasīt, vai tad tev nekad nav bijis tik slikti, ka paliek slikti ap dūšu, redzot kādu, kurš staro no gaismas? bet tad es sapratu, ka tas varētu būt saistīts ar manām fantastiskajām [ne pārāk! :D] mazohistiskajām tieksmēm - ja ir slikti, tad labāk padarīt visu vēl sliktāk, tādā veidā - labāk... visas vērtību sistēmas sagrūst :D :D :D

..bet tad, kad ir labi, labā, protams, nekad nav par daudz.... :) to nu es ļoti labi zinu.... mēdzu no laimes lekt gaisā, visiem pēc kārtas izteikt komplimentus [AR PAMATU, nevis vnk tāpat :)] un gribu dejot dejot dejot..... :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu ir, ir bijis slikti - es tak galīgi tā nevaru vislaik būt starā par visu, jo dažbīd pilnīgi miesiski un garīgi prasās, kādu lielu, lielu besi un tad kad ir slikti, tad loģiski, ka sliktāk vairs nevar būt.. kā jau kaut kad teicu man laikam tiešām tās galējības piemīt..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:))

(Reply to this) (Parent)