pēc šī te iepriekšējā es izgāju ārā, paņēmu fotoaparātu, sāku domāt, fotogrāfēt... sāku skatīties puķes, gulēju zālē, komentēju savas darbības, izjūtas, lecot pāri grāvim, otrreiz ar kāju iekāpu, tagad slapja. nju bet tas pieder pie lietas :) ir silts, man šķiet, ka man matos var būt visādas zāles un zariņi, iešu vēl ārā, nepabeidzu mazo eksperimentu ar tiltiņu - no visiem iespējamajiem rakursiem.. paceļu rokas pret gaismu, jo tā ir tā, ko es jūtu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu re, tas arī izklausās pavisam tā, nu kā lai pasaka - gandrīz vai, kas vēl labāks uz pasaules var būt...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas laikam tā arī ir - gluži kā tu etici - vienkārši sajust.... un ja vēl to var apvienot ar brīnīšanos, vispār lieliski... :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mhm

(Reply to this) (Parent)