Reizēm es aizdomājos par visādiem cilvēku evolūcijas momentiem vegānisma sakarā, un man sāk šķist, ka optimālākais ēdiens mums ir augļi. Es atcerējos Tom Troscianko grāmatu par redzi un to, kā mūsu un citu primātu krāsu redze attīstījusies, jo ir bijis izdevīgi pamanīt starp zaļām lapām košus augļus. Vēl viens faktors - kas ir mums vispatīkamākā garša - saldā, tik tālu, ka mākslīgi pastiprināta processed ēdienos izraisa atkarību. Bet dabīgajā vidē šī tieksme pēc saldas barības ir veiksmīga un attīstījusies, lai mēs uzņemtu sev vislabvēlīgāko barību - augļus.

Nesen biju uz interesantu runu par cilvēku un citu dzīvnieku reward sistēmām, un konkrēti saistībā ar narkotikām, piemēram kokaīnu. Cilvēki sasaista vietas, kur skorojuši narkotikas ar reward, un rezultātā, kad viņi kļūst clean un vairs nelieto, viņi ejot garām šīm konkrētajām vietām pilsētā izjūt milzīgu craving vilni, sāk svīst un kļūst nemierīgi un pastiprināti pievērš uzmanību apkārtējajai videi. Un tas ir slikti, kad cilvēki kļūst atkarīgi no narkotikām, jo nonākšana konkrētajā vidē un tā craving reakcija palielina iespējas relapsot. Bet šīs pašas reward sistēmas smadzenēs tāpat arī reaģē uz piemēram sukrozi, tikai ne tik aktīvi. Un ja padomā, kā šīs sistēmas ir evolucionāri attīstījušās dabīgā vidē, un kam tās ir piemērojušās, kam ir noderīgas - protams tas šķiet tik obvious, ka cilvēkiem ir bijis svarīgi atrast kalorijām bagātu un saldu barību - augļus - un sasaistīt konkrētas vietas savā tuvākajā vidē ar reward, lai nākamreiz atrastu to pašu labo, saldo barību. It just makes so much sense.

Un es vispār domāju, ka desertus cilvēki kāro pēc tipiskām pusdienām tāpēc, ka it kā ir dabūjuši kalorijas visādu proteīnu un tauku formātā, bet ķermenis un smadzenes kāro ogļhidrātus augļu formātā.