|
[30 Oct 2005|11:41am] |
Tagad ļoti nāk miegs, mostos augšā katru nakti, dēmoni plosās, bailes tādas, ka sāp viss ķermenis. Mana galva, mana nabaga galva! Kā var būt, ka tur iekšā ir tik maz drosmes un paļāvības? No kurienes visa tā trauksme?
Šonakt pat piecēlos un sameklēju kaut kādas sirdsdrapes, cerot, ka palīdzēs aizmigt. Palīdzēja. Aizmigu. Pēc tam vēl divas reizes pamodos, bet vairs nebija tik traki.
No rīta viss pazudis, rāmi un lēni mostos, dzer kafiju, skatos zilās debesīs, ir labi.
|
|
|
[30 Oct 2005|11:49am] |
|
Tas tāpēc, ka viss atkal notiek uz ātrumu. Es taču skaidri saprotu, ka nevaru būt ātrāka par laiku, bet man ir jābūt, man vienkārši nav izvēles. Jāpaspēj un viss. Jātiek galā. Un parasti es arī tieku galā. Kāpēc lai šoreiz būtu citādi? Labi būtu, ja varētu tās naktis nemaz negulēt. Sēdētu darbnīcā un gleznotu, sarakstītu visus papīrus, projektus, izdomātu plānus un shēmas. Bet nē, nevar ne gulēt, ne strādāt. Var lasīt, ko dažbrīd arī naktīs daru, kad saprotu, ka iemigt neizdosies. Ai, būs jau labi. Kaut kad.
|
|
| Psalms 131 (130) |
[30 Oct 2005|11:41pm] |
Dievs, sargi manu dvēseli!
Kungs, mana sirds nav lepna,
un manas acis nav augstu paceltas.
Es netiecos pēc lielām lietām,
ne pēc tā, kas pārsniedz manus spēkus.
Bet gan mierīgu un klusu
es darīju savu dvēseli;
kā mazs bērns savas mātes klēpī,
kā mazs bērns, tā manī ir mana dvēsele.
Lai Izraēlis cer uz Kungu
no šī laika un mūžam.
Kad šo psalmu dzied Inese savā tumšajā, zemajā balsī, vārdi atdzīvojas un piepildās ar garu. Viņa dzied nevis pārlaicīgi un skaisti, bet gan ar miesu un asinīm, kā zemes cilvēks, kas piedzīvojis atgriešanos. Stipri un skaļi. Silti. Man šķiet, šovakar atkal kaut ko apjautu pirmo reizi. Kamēr viņa dziedāja. Ļoti skaidri sajutu savu dvēseli, kas tiešām nav lielāk par mazu bērnu, par pavisam mazu bērnu. Visu to maigumu, pēc kura dvēsele nekad nebeidz ilgoties. Vēlēšanos ļauties, šūpoties Dievā, paļauties.
Tagad nāk tas laiks, kas man tik ļoti patīk - novembris, kam pašā priekšā soļo visi svētie un Dvēseļu diena, un pats pēdējais pirms pašas adventes Kristus Karalis. Tik stiprs un neparasts laiks. Visas dvēseles kopā, visi līdz par visiem.
|
|