Pilnīgs tukšums un attīrīšanās
Nov. 6th, 2011 | 08:41 pm
From:: citaantonija
Šķiet, ka tādas asaras man vēl nekad nebija bijušas. Dzirdēju pat skaņu, kā tās atsitas pret palodzi. Laikam noķēpāju visu logu, bet es vairs nevarēju noturēties. Es pateicu - viss. Izskaidroju. NAV. NAV NAV nekā vairāk. Jocīgi, ta Tajā brīdī tumsa un mūzika šķita ļoti skaista, lai gan jutos bēdīgi. Man tagad būs daudz vairāk laika un mazāk atbildības, atkarības. VISS. Bet sapnī es biju jocīgā vietā, no kuras es gribēju tikt laukā, bet man ceļu aizšķērsoja mūķene. Pēc tam es pamodos un raudāju.